Lasīšanas laiks: 2 min
Ministru kabinets šodien, 3. martā, atbalstīja pilnveidotu piemaksu modeli ģimenes ārstiem, lai stiprinātu primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem ārpus Rīgas un mērķtiecīgi motivētu ārstus strādāt reģionos, kur speciālistus piesaistīt ir grūtāk. 2026. gadā piemaksām par darbu lauku teritorijās paredzēts papildu finansējums, un atbalsts kopā sasniegs 4,8 miljonus eiro, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Veselības ministrija Komunikācijas nodaļa.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver lēmuma nozīmi: “Primārā veselības aprūpe ir mūsu veselības sistēmas pamats, un ir kritiski svarīgi motivēt ārstus strādāt reģionos. Ar jauno, pilnveidoto piemaksu modeli mēs ieviešam mērķtiecīgu atbalstu – lielākas piemaksas saņems tās prakses, kas strādā vistālāk no Rīgas, ar augstu noslodzi un sarežģītāku pacientu struktūru. Piemaksa ir konkrēts instruments, lai motivētu ārstus izvēlēties darbu reģionos un mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā.”
Diferencēta piemaksa ģimenes ārsta praksei lauku teritorijās vairs nebūs balstīta tikai iedzīvotāju blīvumā un pacientu skaitā. Tiek ieviesti papildu kritēriji, kas precīzāk atspoguļo prakses darbu ārpus Rīgas, t. sk. prakses attālums līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai, kā arī prakses noslodze, kas ietver apmeklējumu skaitu un pacientu aptveri dažādās vecuma grupās. Jaunais modelis mērķtiecīgāk sadalīs atbalstu, novirzot lielākas piemaksas no Rīgas tālākajām praksēm.
Piemaksas par darbu lauku teritorijās kļūs lielākas. Pēc izmaiņām piemaksas apmērs pieaugs no šobrīd vidēji 5,7 tūkst. eiro gadā līdz vidēji 8,6 tūkst. eiro gadā. Aplēsts, ka piemaksu kopumā saņems 681 ģimenes ārstu prakse, atbilstot kādam no noteiktajiem kritērijiem.
Piemaksa ģimenes ārstu praksēm, kas no Rīgas atrodas vismaz 100 km attālumā un tālāk, ir objektīvos un pārbaudāmos kritērijos balstīts veselības politikas instruments, kura mērķis ir mazināt reģionālās nevienlīdzības risku un stiprināt primārās veselības aprūpes pieejamību. Attāluma, prakses noslodzes un pacientu vecuma struktūras kritēriji ļauj diferencēt atbalstu ārstiem, atbilstoši reālajiem darba apstākļiem un specifikai.
Ar Nacionālo veselības dienestu līgumattiecībās šobrīd kopumā ir 1184 ģimenes ārsti, kas nodrošina valsts apmaksāto primāro veselības aprūpi – Kurzemē 175, Latgalē 138, Vidzemē 148, Zemgalē 171, bet Rīgā 552. Primārā veselības aprūpe ir pirmais kontaktpunkts iedzīvotājiem ar veselības sistēmu un būtiski ietekmē gan iedzīvotāju veselības rādītājus, gan visas sistēmas izmaksu efektivitāti, nodrošinot savlaicīgu aprūpi un mazinot slimību progresēšanu un slogu sekundārajai un stacionārajai aprūpei. Valdības pieņemtais Informatīvais ziņojums par primāro veselības aprūpi ietver soļus pieejamas un kvalitatīvas ģimenes ārstu sistēmas attīstībai. Ģimenes ārstu piesaiste darbam ārpus Rīgas un paaudžu nomaiņa primārajā veselības aprūpē ir viens no būtiskākajiem nozares izaicinājumiem, ar ko veselības sistēma šobrīd saskaras ikdienā.
*Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”
