Lasīšanas laiks: 3 min
Dzīvnieku nobīšanās salūta laikā, gremošanas traucējumi pēc cienāšanās no saimnieku mielasta galda, eglīšu rotājumu apēšana ir biežākie apdraudējumi svētkos, informē Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārās klīnikas speciālisti.
Svinības suņiem un kaķiem pārsvarā nozīmē paaugstināta stresa apstākļus.
Pēdējo gadu pieredze rāda, ka dzīvnieku īpašnieki kļuvuši apzinīgāki, un patversmēs svētku laikā noklīduši dzīvnieki nonāk arvien retāk, kā arī ātrāk atgriežas mājās.
LLU Veterinārās klīnikas speciālisti iesaka, ka salūta laikā suni, īpaši, ja tas ir kucēna vecumā vai dzīvnieks gados, vajadzētu atstāt mājās. Ja nu tomēr dzīvnieks tiek ņemts līdzi, pat ja arī suns ir pietiekami socializēts un apmācīts, tam noteikti nepārtraukti jābūt pie pavadas. Pirmkārt, to paredz noteikumi par dzīvnieku uzturēšanos sabiedriskās vietās, otrkārt, tā tiks veicināta apkārtējās sabiedrības labvēlīga attieksme pret suni, un, treškārt, – tā tiks nodrošināta arī suņa drošība. Uzraudzību nevajadzētu uzticēt bērniem. Pirms došanās ārpus mājas jāpārbauda, vai suņa kakla siksna ir pietiekami stingri savilkta, lai izslēgtu iespēju, ka stresa gadījumā var no tās izmaukties un aizbēgt. Suņiem, kuri uzturas slēgtās teritorijās, jāpārbauda, vai teritorija ir droša, vai no tās nav iespējams izkļūt. Ja dzīvnieks turēts pie ķēdes, jāpārbauda kaklasiksna, visi stiprinājumi, vai tie nav nolietojušies, kļuvuši vaļīgi. Speciālisti iesaka salūta laikā rast iespēju suni ievest iekštelpās.
Aptiekās pieejami pretstresa preparāti dzīvniekiem, kas jālieto vairākas stundas pirms salūta.
Ja nu tomēr suns svētku laikā ir pazudis, tā ceļu uz mājām paātrinās pie kakla siksna piesprausts žetons vai breloks ar saimnieka telefona numuru. Tāpat arī ieteicams pirms svētkiem uzņemt dzīvnieka fotoattēlu, lai to varētu izmantot meklēšanas laikā. Ja sunim ir implantēts mikročips, tam jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā.
Par notikušo jāinformē arī tuvākās patversmes, jāievieto sludinājums ar dzīvnieka fotoattēlu dažādās interneta vietnēs, piemēram, portālā “Dzīvnieku policija”. Arī patversmju darbinieki seko šiem portāliem. Ja dzīvnieks reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, informācija par notikumu jānodod arī tur. Jāatceras, ka stresa ietekmē suns var aizskriet ļoti tālu, un gan reģistrēts mikročips, gan informācija plašsaziņas līdzekļos var pasargāt no situācijas, ka jūsu dzīvnieku kāds vēlētos piesavināties.
Svētku mielasta laikā nevajadzētu aizrauties ar mājdzīvnieku barošanu ar saimnieku galdam sarūpēto cienastu, jo tas dzīvniekiem var izraisīt gremošanas traucējumus.
Ja dzīvnieku piemeklējusi caureja, ieteicams to nebarot, bet izmantot piemērotus medikamentus. Ja dzīvniekam bijusi vemšana, bet nav citu sliktas pašsajūtas pazīmju, vēlams to konkrētajā dienā vairs nebarot, bet dot tikai ūdeni. Ja dzīvnieks izskatās bēdīgs, nereaģē, tam mainās uzvedība vai pasliktinās pašsajūta, mīlulis nekavējoties jānogādā pie ārsta. Pēc iespējas ātrāk pēc palīdzības uz veterināro klīniku jādodas arī gadījumos, ja redzams, ka dzīvniekam ir uzpūties vēders, jo tas var izraisīt nopietnas problēmas. Mājdzīvnieka barošanai pie svētku galda var būt arī citas negatīvas sekas – tā tiek stimulēts kaitīgais diedelēšanas ieradums, kas palielina aptaukošanās iespējamību.
Saimniekiem ieteicams sekot līdzi, lai mājdzīvnieks neapēstu kādu svešķermeni. Kaķi mēdz apēst dekoratīvo sniedziņu. Šajā gadījumā nekavējoties jādodas uz klīniku, jo sniedziņa izņemšanai no kaķa gremošanas sistēmas ir nepieciešama operācija. Nekādā gadījumā nedrīkst kaķim pirms tam dot “No-Spa” vai pretvemšanas līdzekļus.
Svētku laikā mājdzīvnieku uzmanību piesaista ēdienu iepakojums, piemēram, desu gali, kuros nereti ir metāla skavas, gaļas izstrādājumu plēves u.tml. Jāpieskata arī uz galda esošie augļi, jo to kauliņi dzīvnieka kuņģī var atrasties pat trīs mēnešus. Gadījumos, kad dzīvnieks apēdis kādu svešķermeni, novērojama rīstīšanās, vemšana, atteikšanās no barības, saimniekam ieteicams savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie veterinārārsta.
