Lasīšanas laiks: 3 min
Apjomīgā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” noslēguma pasākums pulcēja Vidzemes pašvaldību, ministriju pārstāvjus, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējus, lai pārspriestu turpmākos soļus nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanā cilvēkiem ar invaliditāti. Pašvaldību pārstāvji vienprātīgi atzina – pakalpojumi ir nepieciešami, taču risināmi ir finansējuma un cilvēkresursu jautājumi, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Ieva Upeniece.
Noslēguma konferences “Nē, nu jā!” laikā klātesošie iepazinās ar projekta laikā sniegtā atbalsta apmēru pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti kopš “Vidzeme iekļauj” uzsākšanas 2016. gadā, kā arī rosinātajiem dzīves kvalitātes uzlabojumiem, pārejot no institucionālās aprūpes uz dzīvi sabiedrībā.
Projekta ietvaros šajā laika posmā 140 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem saņēmuši grupu dzīvokļa pakalpojumus, 289 – dienas aprūpes centra vai specializēto darbnīcu pakalpojumus, 107 cilvēki saņēmuši atbalsta grupas pakalpojumus, 287 saņēmuši individuālo konsultāciju pakalpojumus, divi – atelpas brīža pakalpojumu, savukārt 72 cilvēki saņēmuši gan grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centra vai specializēto darbnīcu pakalpojumus, individuālās konsultācijas un atbalsta grupu pakalpojumus.
Savukārt 11 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, 32 – dienas aprūpes centra pakalpojumu, sociālās aprūpes pakalpojumu saņēma 148 bērni, kuriem noteikta īpašās kopšanas nepieciešamība, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši 529 bērni.
Iezīmējot nepieciešamību turpināt sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem arī pēc projekta beigām, “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte skaidroja, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemot individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, notiek būtiskas pozitīvas izmaiņas viņu garīgajā un fiziskajā attīstībā. Savukārt atbalsts šo bērnu vecākiem ir būtisks, jo tieši vecāki ir galvenais resurss atbalsta sniegšanā saviem bērniem. “Daļai vecāku ir nepieciešams psihologa, psihoterapeita pakalpojums, lai mazinātu paššaustīšanu, izdegšanu, bērna diagnozes atzīšanu un pieņemšanu, kā arī nozīmīgs ir atbalsta grupu pakalpojums,” uzsver L. Zālīte.
Savukārt pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem dzīve ir kļuvusi interesantāka, dienas ir kļuvušas piepildītākas ar jēgpilnu saturu, ir paplašinājies draugu un paziņu loks. Vecākiem, kuriem ir pieauguši bērni, kurus nevar atstāt bez uzraudzības, ir iespējas strādāt un dzīvot savu dzīvi, nevis ikdienu pakārtot jau pieaugušā bērna vajadzību nodrošināšanai. Pateicoties pakalpojumu pieejamībai, daļai pieaugušo ar psihiskajām saslimšanām ir mazinājusies nepieciešamība ārstēties psihoneiroloģiskajās slimnīcās.
Konferences laikā notikušajā paneļdiskusijā arī pašvaldību pārstāvji vērtēja deinstitucionalizācijas procesā paveikto. Klātesošie vienprātīgi pauda, ka projekts ir sakārtojis daudz procesu un šobrīd netiek apšaubīta nepieciešamība šādu pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldību iedzīvotājiem. Diskusiju joprojām rada pakalpojumu nodrošināšanas pēctecība, kas atšķiras pašvaldību starpā.
Taujāti par to, vai pašvaldībās valda vienprātība lēmējvaras un izpildvaras starpā par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētājs Edgars Avotiņš pārliecinoši uzsvēra, ka neskatoties uz sākotnēju aizķeršanos Smiltenes daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra izveidē, pašvaldība ir gatava pakalpojumu nodrošināšanai.
“Deputāti ir devuši zaļo gaismu, līdz ar līguma parakstīšanu saprotam, ka parakstām saistības un šis pakalpojums tiks nodrošināts. Protams, izaicinājumi būs gana lieli, jo arī mēs līdz galam neapjautām, cik šis pakalpojums kopumā izmaksās no pašvaldības budžeta, kad Eiropas atbalsta periods beigsies, bet esam teikuši, ka šāda veida pakalpojumu mūsu novada iedzīvotājiem nodrošināsim. Iespējams, arī kādam no ārpuses. Virzāmies šajā virzienā skaidri,” uzsvēra E. Avotiņš.
Viņš pauda pārliecību, ka, nodrošinot sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti vai viņu tuviniekiem, piemēram, bērnu ar invaliditāti vecākiem, ilgtermiņā pašvaldība atslogo arī valsts budžetu, ja cilvēki spēs labāk parūpēties par sevi – būt darba tirgū un integrēties sabiedrībā kopumā.
Paneļdiskusijas ierakstu iespējams noskatīties: https://ej.uz/nenuja
Kā ziņots, šobrīd pašvaldībās tiek izstrādāti saistošie noteikumi, kas turpmāk noteiks saņemamo pakalpojumu klāstu, to saņemšanas un apmaksas kārtību no 2024. gada.
Pasākums notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
