Lasīšanas laiks: 3 min
Noslēgusies piecu Stacijas ielas 13 namu dzīvokļu iemītnieku dalība Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstītajā projektā “Valmieras gudrais nams”, portāls “Valmieras Ziņas” uzzināja pašvaldībā.
Projekta mērķis bija iesaistīt iedzīvotājus savu ikdienas paradumu analīzē, lai atklātu, vai viņi dzīvo videi draudzīgi un vai, redzot rezultātus un saņemot speciālistu padomus, var kaut ko savos paradumos mainīt, lai resursu taupīšanas efekts būtu vēl redzamāks un ar mazāku ietekmi uz vidi.
Veicot mērījumus, katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs uzzināja, cik kilogramus vai litrus atkritumu viņš rada nedēļā. Šādu mājsaimniecībā radīto atkritumu analīzi projekta dalībnieki veica vairākas nedēļas. Turklāt
pētījumā atklājās, ka 30% no mājsaimniecībā radītajiem atkritumiem ir iepakojums, kas nododams otrreizējai pārstrādei.
Savukārt SIA “Valmieras ūdens” izaicināja iedzīvotājus noskaidrot, kurš ūdens ir kvalitatīvāks – tas, kas tek no krāna, tas, kas tiek nopirkts veikalā, vai tas, kas ņemts no privātmājas akas vai avota. Pētījuma laikā veiktās analīzes apliecināja, ka dzeramā ūdens kvalitāte, nonākot līdz krānam, konkrētajā mājā nemazinās. To nodrošina labi uzturētie mājas iekšējā ūdensvada tīkli. Krāna ūdens kvalitāte ir tāda pati kā ūdenim, ko iedzīvotāji lietoja, pērkot veikalā. Savukārt akā un avotā ņemto ūdens paraugu analīžu rezultāti atklāja, ka tajos ir koliformas baktērija, akā – 816, avotā – 61 (pārējos paraugos to skaits bija 0), kas paaugstina risku veselībai, lietojot šādu ūdeni ilgtermiņā, jo liecina par piesārņojumu. Dzeramajā ūdenī to klātbūtne nav pieļaujama.
Tāpat projektā tika noskaidrots, ka Stacijas ielas 13 nama iedzīvotāji dienā tērē vairāk ūdens nekā iedzīvotāji vidēji Valmierā, un tas ir 90 litri.
Visvairāk iedzīvotāji ūdeni patērē mazgājoties un tualetē, vismazāk – vien pāris litrus – dzeršanai.
Jāatgādina, ka ūdens, kas centralizēti tiek nogādāts cilvēkiem, ir sagatavots atbilstoši kvalitatīva dzeramā ūdens prasībām.
Projekta gaitā pētījuma dalībnieki arī noteica, cik laika dienā viņi velta fiziskām aktivitātēm. Tas ļāva katram secināt, kas ir galvenās aktivitātes un vai tām veltītais laiks ir pietiekošs.
Projekts noslēdzās ar pētījumu par to, kāds mikroklimats ir dzīvokļa telpās, kur ikdienā tiek pavadīts daudz laika, vai dzīvojamā istabā gaisa temperatūra ir 20-21°C, vai mitruma līmenis dienās, kad gaisa temperatūras atzīme noslīd zem 0, nepārsniedz 50% atzīmi. Projekta speciālisti priecājas, ka projekta ietvaros ir izdevies aktualizēt jautājumu par gaisa apmaiņas un ventilācijas nozīmi telpās. Piemēram,
rudenī, ziemā, pavasarī telpas ir jāvēdina vismaz divas reizes dienā – no rīta, kad pa nakti ir uzkrājies palielināts mitrums un CO2, un vakaros pirms gulētiešanas.
Tāpat ieteicams papildus vēdināt telpas, kad tiek gatavots ēdiens vai žāvēta veļa, atverot logu 2 līdz 5 minūtes. Logu turēšana vaļā ilgstoši ir pieļaujama tikai vasaras mēnešos, jo apkures sezonā tiek atdzesēts logs, siena, nevajadzīgi izlaižot ārā siltumu.
Projekta partneri – SIA “Valmieras Namsaimnieks”, SIA “ZAAO”, SIA “Valmieras ūdens” un Valmieras pilsētas pašvaldība – pateicas projekta dalībniekiem par aktīvu dalību un atsaucību.
