Lasīšanas laiks: 3 min
Pagājušā gada decembrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ceturto gadu pēc kārtas izsludināja aptauju, lai noskaidrotu vidzemnieku viedokli par to, kādām kultūras jomām šogad būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe.
Gandrīz mēnesi ilgušajā aptaujā vidzemnieki varēja izteikt savas domas, tiešsaistē aizpildot aptaujas anketu. Katrs varēja balsot par to, kas, viņaprāt, būtu svarīgs kultūras jomā Vidzemē 2023. gadā. Ja finansējums Vidzemes kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts un VPR būs tās īstenotājs, kā arī, ja programmas nosacījumi netiks mainīti, tad trīs vislielāko atbalstu saņēmušās jomas tiks iekļautas konkursa nolikumā.
Aptaujā atbildes sniedza 416 cilvēki. Aptaujas dati liecina, ka vidzemnieki par svarīgāko kultūras dzīvē ir atzinuši – novadam raksturīgā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu (176 jeb 15.3 % respondentu), bērnu un jauniešu iesaisti kultūras procesos (155 jeb 13.5% respondentu), profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas pieejamību Vidzemē (154 jeb 13.4 % respondentu). Aptaujas respondenti pārstāv gandrīz visu Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritoriju, tomēr visaktīvāk viedokli pauduši cilvēki no Valmieras novada (127 jeb 30.5%), tad seko Cēsu, Gulbenes, Alūksnes un Smiltenes novadi.
Respondenti varēja arī brīvā formā vēstīt par to, kam, viņuprāt, būtu jāpievērš uzmanība šogad. Vidzemnieki rakstīja, ka jādomā par kultūrvides attīstību – vides pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Kāds no atbilžu sniedzējiem rakstīja: “Nav vērts izglītot kultūras darbiniekus un stāstīt par to, kā vajadzētu būt, kā ir pareizi, ja šiem cilvēkiem pat nav pieejamie resursi, lai to visu nodrošinātu. Skumjā stāvoklī ir arī kultūrtelpas – gan morāli, gan fiziski novecojušas.” Rosinājumu domāt par “iekļaujošu kultūru”, veidojot dažādām sabiedrības grupām pieejamus pasākumus, uzsver vēl viens vidzemnieks, kurš raksta: “[..] Kā sabiedrības grupu beidzot ir jāspēj iesaistīt arī cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, jo vides pieejamība kultūras pasākumos, [tāpat kā] transports, ir šķērslis šai sabiedrības grupai.” Atbildēs var lasīt, ka arī seniori ir jāiesaista kultūras aktivitātēs, jādod iespēja viņiem realizēt savus talantus, nodot pieredzi, zināšanas. Vidzemnieki vēlas kultūras pasākumu daudzveidību arī ārpus novadu centriem un pilsētām. Viņi atzinīgi novērtē sabiedrības iesaisti un līdzdalību kultūras procesā.
Ar aptaujā iegūtajiem rezultātiem apkopotā veidā iespējams iepazīties ŠEIT.
Šogad VPR kultūras programmu reģionos varētu īstenot jau 16. reizi. Ierasto Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmu izpildi apdraud pagājušā gada nogalē negaidīti pieņemtie valdības lēmumi saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” ziedojumu politiku. Lēmumu par reģionu kultūras programmas konkursa izsludināšanu, saskaņā ar VKKF sniegto informāciju, pieņems februāra beigās.
2022. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika iesniegti 144 projektu pieteikumi par kopējo summu 591 345,65 EUR. Finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 47 projekti, tika piešķirti 127 110,00 eiro. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi pārstāvēja trīs sabiedrības izvēlētās prioritātes.
