Lasīšanas laiks: 3 min
Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst vairākus desmitus kūlas ugunsgrēku, kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, bet arī cieš un pat iet bojā cilvēki. Šogad kūlas ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki, kā arī vēl divi cieta! Lai pasargātu sevi, līdzcilvēkus un īpašumus, kā arī mazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības savlaicīgi sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī nebūtu kūlas, kurai degt!
Šā gada kūlas statistika rāda, ka salīdzinot ar 2021.gadu kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā šogad pieaudzis – reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki (salīdzinājumam 2021.gadā -1196) un iznīcinātas 47 ēkas/būves. Kopumā izdeguši vairāk nekā 1060 hektāri zemes (Pērn tie bija vairāk nekā 1007 hektāri). Vienīgais reģions, kurā kūlas ugunsgrēku skaits ir samazinājies ir Vidzeme. Ja 2021.gadā reģistrēti 186 kūlas ugunsgrēki, tad pērn 182. Vienīgais novads Latvijā, kurā pērn nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks ir Varakļānu novads.
No valstpilsētām kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis Daugavpilī, Jelgavā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā un Ventspilī, bet samazinājies Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā. Valmierā pēdējos divos gados reģistrēts vienāds kūlas ugunsgrēku skaits.
Vidzemē šogad kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis četros novados, salīdzinot ar 2021.gada datiem. Pieaugums novērots Limbažu, Madonas, Smiltenes un Valmieras novadā, savukārt kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies Alūksnes, Cēsu, Gulbenes un Valkas novadā. Varakļānu novadā pērn nav reģistrēts neviens ugunsgrēks, bet 2021.gadā bija viens.
Savukārt izdegušās platības ziņā pieaugums šogad novērots Smiltenes, Valkas un Valmieras novadā, bet samazinājums Alūksnes, Limbažu, Madonas un Varakļānu novadā.
VUDG novērojumi liecina, ka pavasaros cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, jo, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas ir sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī nav kūlas, kurai degt! Tādēļ arī šajā rudenī VUGD aicina sakoptu vidi savai un citu drošībai. Taču arī sakopšanas laikā ir jāievēro drošības noteikumi. Nereti neuzmanība, nepareiza ugunskura vietas izvēle, laikapstākļu neizvērtēšana un ugunskura atstāšana bez uzraudzības izraisa plašākus ugunsgrēkus, kuru rezultātā nodeg ēkas un transportlīdzekļi.
Tāpat pirms ugunskura kurināšanas ir jāpārliecinās vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj kurināt ugunskurus – ja tas ir aizliegts, tad par to var tikt piemērots sods. Īpaša piesardzība jāievēro vējainā laikā, jo vējš dzirksteles var aiznest lielā attālumā. Tām nokļūstot degtspējīgos materiālos, var notikt aizdegšanās. Ja ugunskuru tomēr nepieciešams dedzināt, tad attālums līdz ēkām, kokiem un transportlīdzekļiem ir jāizvēlas vairākas reizes lielāks nekā bezvēja un lēna vēja gadījumā.
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28.punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
VUGD aicina – sakopsim savus īpašumus, ievērojot drošības nosacījumus!
