Lasīšanas laiks: 7 min
Izdzirdot vārdu „Kevins”, domāju, ka lielākajai daļai cilvēku nāk prātā populārā filma „Viens pats mājās”, bet Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā (VPVĢ) šis vārds saistās ar jaunieti, nu jau VPVĢ absolventu Danielu Kevinu Berkanu. Kā viņš atzinās jau vidusskolas gaitu sākumā, vispār esmu Daniels, taču, tā kā manā klasē mācās vēl viens Daniels, šajā skolā esmu kļuvis par Kevinu… Kevins arī tāpēc, ka mātei kopmītnēs pie sienas savulaik bijis Kevina Kostnera plakāts. Manuprāt, šis vārds viņam piestāv!
Runājot par Kevinu, reizēm šķiet, ka viņam ir vairāk nekā 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā, jo viņš paspēj visu un atrodas mūžīgā trijstūrī Limbaži-Valmiera-Rīga. Uz viņu noteikti var attiecināt teicienu: “Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt!”
Kevins uzskata, ka galvenās pamatlietas ir trīs: miegs, ēdiens un fiziskās aktivitātes. Es gan teiktu, ka Kevins nav iedomājams bez grāmatām, kultūras un radošās izpausmes, bet, jā, mājās ēdienu pārsvarā gatavo nevis māte, bet gan Kevins. Kopš 9.klases viņš ir veģetārietis, bet neesot problēmu pagatavot arī gaļas ēdienus. Kevina ikdienas plāns ir vismaz 10 000 soļu pastaiga, viņam patīk braukt ar velosipēdu, īpaši uz jūru, viņš ir nodarbojies ar jogu, bet šajā skaistajā ziemā pirmo reizi uzkāpa uz slēpēm:
Sākumā domāju: nē, tas nav man, būšu kā Bridžita Džounsa uz slēpēm, bet bija labi! Ja man būtu mašīna, tad melns kadiljaks vai Mini Cooper, bet vispār mašīnas nav domātas man, jo vairāk patīk hipsterīgais dzīves stils.
Uz Pārgaujas ģimnāziju Kevins atnāca no Limbažu Valsts ģimnāzijas, kā pats teica, lai izkāptu no savas komforta zonas. Lai gan Valmierā viņš bija ienācējs, Kevins trīs vidusskolas gadu laikā kļuva par īstu pārgaujieti, savas skolas patriotu un aktīvu sabiedriskās dzīves organizētāju. Pateicoties Kevinam, atdzima skolas avīze „Pēda”, iegūstot jaunu, modernu dizainu un saturu. To var lasīt gan drukātā, gan elektroniskā versijā. Jā, skolas renovācijas un Covid pandēmijas dēļ tika izdoti vien trīs numuri, bet tās nebija pāris nieka lapelītes, bet gan 16-24 lappušu bieza „Pēda”! Covid laiku Kevins dēvē arī par vientulības pandēmiju, lai gan viens pats ar sevi jūtas ļoti labi, bet savā redaktora slejā 2020.gada oktobrī Kevins rakstīja:
Es vēlos, lai skolas avīze būtu dzīva. Lai tā saņurcīta klejo no rokas rokā, lai tās saturs nebūtu atrauts no patiesās skolas dzīves. Krāsojiet brīnišķīgās Līnas Kristas Neļķes ilustrācijas, zīmējiet fotogrāfijām klāt ragus un ar marķieri izceliet mīļākos citātus!
Tā kā šī gada divpadsmitajiem izpalika arī Žetona vakars, Kevins ieguldīja lielu darbu un laiku, lai iznāktu „Uz nenoteiktu laiku pārceltā Žetona avīze” ar unikālu pielikumu. Vairākām paaudzēm pazīstamā galda spēle „Cirks” ieguva jaunu dizainu, tajā galvenie varoņi ir VPVĢ skolotāji. Paldies avīzes un spēles ilustratorei Līnai Kristai Neļķei!
Parasti saka, ka, lai pazītu cilvēku, vajag kopā apēst pudu sāls. Kevinu noteikti labi ir iepazinusi Emīlija Anna Ozerinska. Attiecībā uz ēšanu gan jārunā nevis par sāli, bet saldumiem. Trīs vidusskolas gadi kopā ar Kevinu pavadīti ne tikai vienā klasē, bet arī kopmītnēs, kur notiesāta ne viena vien “Maksimas” nocenotā torte, jo Emīlija nezina otru tik lielu saldummīli kā Kevins. Emīlija strādāja arī “Pēdas” komandā, tāpēc iepazinusi Kevinu arī kā bosu:
Kevins ir kā mutuļojošs strauts, kas vienmēr ir darbībā un traucas uz priekšu. Viņš ir liels runātājs, sarunas ievelkas stundām un vārdu nekad neaptrūkst. Viņš ir prasīgs un neatlaidīgs savos darbos, vienmēr piebikstīs un draudēs ar garu balss ierakstu, ja būsi pievīlis un atstājis visu uz pēdējo brīdi. Ļoti labi deleģē pienākumus, kaut visu gribētu izdarīt viens, taču neviena Kevina ambīcija nav viena cilvēka darbs.
Lai gan Kevinam padodas arī informātika un bioloģija, viņu tomēr vairāk interesē humanitārie priekšmeti: latviešu valoda un literatūra, vēsture, filozofija. Šajos priekšmetos Kevins piedalījās arī olimpiādēs, 11.klasē iegūstot 2.vietu, 12.klasē – 3.vietu novada latviešu valodas un literatūras olimpiādē, kā arī atzinību novada vēstures olimpiādē.
Kā uzskata Kevina latviešu valodas un literatūras skolotāja Gita Apsīte, mūsdienās bieži negadās skolēni, kuri arī starpbrīžos lasa daiļliteratūras darbus, ir ieinteresēti par tiem diskutēt, kā arī ieteikt kaut ko no lasītā skolotājai. Diskusijas par grāmatām, literatūru un kultūras dzīvi bieži vien notika arī skolas bibliotēkā. Pēc Kevina domām, žurnālam „Ir” no biežās lasīšanas būtu jābūt nodriskātam, Kevina iecienīts žurnāls ir arī „Rīgas Laiks”, viņam patīk Montas Kromas dzeja, izraēliešu vēsturnieka Harari grāmatas, bet tagad ir sev apņēmies izlasīt visas grāmatas, kas izdotas sērijā “Es esmu”: par Jāni Ezeriņu, Īvandi Kaiju, Anšlavu Eglīti un citiem latviešu rakstniekiem.
Šajā mācību gadā Kevins 10.-12.klašu grupā ieguva 3.vietu Latviešu valodas aģentūras organizētajā radošo darbu konkursā „Mans grāmatplaukta stāsts” (iesūtīti 658 darbi!):
Arvien vairāk saprotu, ka neko nesaprotu, un šī sajūta mani mēdz dzīt izmisumā. Es arvien vairāk apzinos, cik svarīga man ir literatūra un kultūra vispār, tāpēc cenšos ielīst arvien dziļāk grāmatu plaukta nostūros, aizkrist aiz tā, turēt savus logus un durvis atvērtus vai pat ļaut grāmatu plauktam uzgāzties man virsū, lai tā glabātais viedums ieplūst manī un pieceļ mani kājās.
Lai arī pats Kevins uzskata, ka ir diezgan izklaidīgs, aizmāršīgs un haotisks, viņa attieksme pret mācībām vienmēr bijusi nopietna, attieksme pret skolotājiem – cieņpilna. Viņš nebaidās paust savu viedokli, mācās ar izpratni, cenšoties iedziļināties likumsakarībās. Kevina sekmju vidējais vērtējums vienmēr ir bijis virs 7,5 ballēm, bet 12.klasē pat 8,5 balles. Viņam var uzticēt jebkuru darbu, jo Kevinam ir izteikta pienākuma un atbildības sajūta. Kevins noteikti nav „grāmatu tārps” un „sausiņš”, viņam piemīt degsme un azarts, piedaloties klases, skolas un pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Viņš ir aktīvs, radošs un komunikabls jaunietis. Šo īpašību dēļ skolotāji Kevinu izvirzīja Rotari un Vītolu fonda stipendijai.
Vai tiešām Kevins vienmēr ir tik pareizs?
Vai man uznāk slinkums un zema motivācija ko darīt? Parasti man tā rodas pret skolas darbiem, taču ne pārāk bieži. Radošie darbi (teātris, blogs, skolas avīze) palīdz noturēt līdzsvaru, kura viena galējība ir garlaicīga dzīve. Es laikam no tās baidos. Tāpēc man netrūkst motivācijas kaut ko radīt, pildīt fizikas darbus gan. Un dažreiz man ir ļoti smagas pārrunas ar sevi, lai piespiestos pievērties mācībām, nevis lidinātos apkārt ar kārtējo ideju, kuru vajag īstenot.
Raksta sākumā minēju, ka Kevins ir tādā kā trijstūrī: No mājām Limbažos dodas uz skolu Valmierā vai arī uz Rīgu. Laiks ceļā tiek lietderīgi pavadīts, lai rastos jaunas idejas un sarunas un lai tās pierakstītu. Viņš ir arī diskusiju un sarunu bloga „Zobrati” autors – https://zobrati.mozello.lv/
Kāpēc „Zobrati”?
Zobrati ir maza detaļa lielā veselumā. No šīs mazās detaļas ir atkarīgs, vai viss lielais veselums, kas sastāv no maziem sīkumiem, kustēsies uz priekšu, ies atpakaļgaitā vai paliks uz vietas.
Radot jaunākos rakstus, es vienmēr domāju par progresu. Es vēlos tiekties uz kvalitāti, tāpēc katrs nākamais raksts man ir mācība un liels izaicinājums. ..man ir liela ticība teksta spēkam.
Kevina veidotais blogs ir melnbalts. Arī Kevina apģērbs ir melnbalts, pārsvarā melns, triju gadu garumā neatceros redzējusi citas krāsas. Bet tas nenozīmē, ka Kevins ir sevī noslēdzies pesimists. O, nē, sarunas ar viņu vienmēr ir dzirkstošas, viņa pārdomu audio ieraksti vienmēr izraisa smaidu.
Kevins aktīvi piedalījās arī ģimnāzijas teātra sporta izglītības programmā. Viņa skolotāja Agita Ziņģīte priecājas par viņa talantu un spēju improvizēt, bez uzspēles liekot skatītājiem smieties. Viņš vienādi labi spēj nospēlēt gan komiskās, gan nopietnās lomas. Ārpus skolas Kevins darbojas arī eksperimentālajā teātra studijā „Kāpnes” Rīgā, kurā apvienojušies jaunieši domubiedri, kas uzskata, ka teātris ir lielisks izpausmes veids, jo aptver teju visus mākslas veidus: aktiermākslu, scenogrāfiju, horeogrāfiju, mūziku, kostīmu mākslu un literatūru – https://www.tskapnes.com/
Studijas pirmais darbs bija izrāde pēc franču autora Olivjē Burdo romāna motīviem „Gaidot Bodžanglu”, tālāk sekoja „skolu sistēmas traģikomiskā birokrātija septiņos Zoom zvanos” jeb amerikāņu rakstnieces Belas Kaufmanes darbs „Augšup pa lejupejošām kāpnēm” – 60. gadu Amerikas skolas dzīve pārtapusi par mūsdienu attālinātajām mācībām Latvijā. Studijas jaunākais projekts ir dalībnieku pirmais mēģinājums kino lauciņā – jauneklīgs seriāls par (ne)parastajiem rīdziniekiem septiņās sērijās „Bruģis manās kurpēs”.
12.klašu izlaidums Pārgaujas ģimnāzijā ir izskanējis, šodien saņemti arī centralizēto eksāmenu sertifikāti. Kevins atkal ir skrējienā, jo šobrīd viņš strādā gan kafejnīcā Limbažos, gan ir izpilddirektors “Kāpnēs”, bet viņa turpmākais ceļš vedīs uz Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti.
Saņemot Rotari stipendiju, Kevins gan izteicās:
Es šaubos, vai mēs, jaunieši, darbosimies vienā jomā, visdrīzāk tās būs dažādas, un mēs tās mainīsim. Mani interesē pedagoģija un žurnālistika.
Kevins savas pēdas ir atstājis klasesbiedru dzīvēs, skolas gaiteņos un skolotāju atmiņās. Katrā ziņā, lai kur un ko Kevins studēs un darīs, mēs par viņu vēl noteikti dzirdēsim! Varbūt viņš kļūs kāda žurnāla redaktors, bet varbūt kā latviešu valodas un literatūras skolotāju pēdas viņu atvedīs atpakaļ uz Pārgaujas ģimnāziju. Lai veicas!
