Lasīšanas laiks: 3 min
Pašvaldībām aizliegts dibināt un izdot savas vietvarvēstis. Tā pirms mēneša ziņoja Saeima. Patiesībā tas nozīmē, ka pašvaldībām līdz gada beigām jāsteidz slēgt savus izdevumus no masu informācijas līdzekļu reģistra. To tās pašlaik arī dara, bet pārtraukt izdot avīzes pašvaldības tik un tā netaisās. Šobrīd reģistrēti 125 mediji, kam izdevēji vai īpašnieki ir pašvaldības un to iestādes.
Pašvaldību izdevumus jeb avīzītes turpina drukāt pilnā sparā. Saeimā šoruden lēma tos ļaut izdot ne biežāk kā reizi mēnesī. Nu tās aizliegts pārdot, kā arī tos vairs nedrīkst dēvēt par medijiem. Uzņēmumu reģistrā ReTV Ziņu dienests uzzināja, ka mēneša laikā no masu informācijas līdzekļu reģistra izslēgti 15 pašvaldību izdevumi. “Preiļu novada vēstis” ir viens no tiem.
Maija Paegle, Preiļu novada domes pārstāve: “Šobrīd Preiļu informatīvais izdevums ne ar ko neatšķirsies ar to, kā mēs to darījām iepriekš. Jo mēs to izdevām vienreiz mēnesī. Un šis izdevums visu laiku ir arī bez maksas.”
Citādāk ir Rēzeknē. Tur vēl nesen pašvaldību izdevums iznāca kā iknedēļas avīze. Tagad tas iznāk retāk – divas reizes mēnesī.
Kārlis Pozņakovs, Rēzeknes domes pārstāvis: “Attiecīgi viens “Rēzeknes Vēstneša” numurs, ja mēs to varam nosaukt par numuru, iznāk tīri kā skaidrojums domes pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt, otrs numurs pilnā veidolā ar to informāciju, pie kā jau pieraduši gan iedzīvotāji, gan arī pašvaldība.”
Preiļu novada dome ik mēnesi par izdevuma drukāšanu “Latgales druka” un maketēšanu maksā 3403 eiro. Pašvaldības izdevumu veido sabiedrisko attiecību speciāliste. Rēzeknē tam tērē daudz lielākas summas.
“Vēstnesim kopējās izmaksas, kas bija trīs gadu budžetā, bija 144 tūkstoši eiro. Tas ir kopā ar visiem drukāšanas izdevumiem, šīs te redakcijas uzturēšanas izdevumiem. Un, jā, Rēzeknē ir izveidota atsevišķa redakcija, ja to var saukt par redakciju, sauksim viņus par speciālistiem, kas veido Rēzeknes informatīvo izdevumu,”
ReTV Ziņām saka K.Pozņakovs.
Avīzē šie speciālisti sevi gan dēvē par korespondentiem un redaktoriem. Ja laikrakstos ierasts, ka galveno viedokli slejā pauž redaktors, tad šeit to dara Rēzeknes mērs Aleksands Bartaševičs.
Situāciju kritiski vērtē reģionālo mediju asociācijā. “Savā absolūtā vairākumā pašvaldībās pie varas esošie deputāti un politiķi uzskata, ka šie izdevumi ir domāti tikai tāpēc, lai viņi nostiprinātu savu politisko varu. Tātad izmanto tos kā propagandas instrumentu,” uzskata Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude. Tāpēc asociācija uzstāj, ka ar pašvaldību izdevumu ierobežošanu nepietiks. Tos jāaizliedz izdot vispār.
“Mums nav vajadzīgi pašvaldībām šie mediju izstrādājumi, kā es savādāk viņus nosaukšu. Tie nav mediji, tie ir mediju izstrādājumi. Salīdzinot tieši tāpat kā ir krējums un krējuma izstrādājums, ir šie mediju izstrādājumi,”
saka I.Plaude.
Reģionālo mediju pārstāvjiem ir arī savi priekšlikumi, kā pašvaldībām iedzīvotājus informēt. Piemēram, publicēt tos tikai LVportālā vai “Latvijas Vēstnesī”. Vai arī maksāt komercmedijiem, kas to publicē kā apmaksātu informāciju. Vides aizsardzības un reģionālā ministrija to atbalsta, bet ne pilnībā. “Protams, ja mēs runājam par saimnieciski lietderīgāko risinājumu, mēs būtu par vispārēju aizliegumu, bet jārēķinās ar to, ka datorprasmes un interneta prasmes iedzīvotāju vidū nav pietiekami augstas, lai cilvēki varētu visi iegūt informāciju par pašvaldībā notiekošo. Līdz ar to vienmēr pastāvēs diskusija, ka kādai sabiedrības daļai būs nepieciešama drukāta informācija,” ReTV Ziņām atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis.
Tomēr līdz ar jauno pašvaldību likumu VARAM virzīs stingrākus ierobežojumus pašvaldību izdevumiem. Kādi tie būs, plašāk šovakar ReTV Ziņās 19.00 un 21.00.
