Lasīšanas laiks: 3 min
Ministru kabinets šodien, 5.februārī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu, kas paredz, ka jauns administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums tiks apstiprināts līdz 2020.gada 1.jūnijam.
VARAM paredz, ka konceptuāla vienošanās par reformas pabeigšanas pamatprincipiem notiks šī gada februārī un likumprojekts par reformas pabeigšanu valdībā tiks iesniegts līdz 28.februārim. Likumprojekta pieņemšana Saeimā būtu jānodrošina līdz 1.jūnijam.
Konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai paredzēts veikt no jūnija līdz septembrim, savukārt ārējos ekspertus plānots piesaistīt laika posmā no šī gada aprīļa līdz septembrim.
Jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrāde un iesniegšana valdībā paredzēta līdz šī gada 1.novembrim un Saeimā likums būtu jāpieņem līdz 2020.gada 1.jūnijam.
Saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību, būtu izstrādājami paralēli iepriekšminētajiem, un tiem jāstājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā – kad darbu jaunajās administratīvajās teritorijās uzsāks arī jaunievēlētās pašvaldību domes, uzsver VARAM.
VARAM atgādina, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā faktiski risinās jau kopš 1992.gada, kad Augstākā Padome izveidoja pirmo teritoriālās reformas sagatavošanas komisiju. Administratīvi teritoriālās reformas likums tika pieņemts 1998.gadā, bet Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, ar kuru tika noteikts jaunais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums – 2008.gadā.
Administratīvi teritoriālās reformas likums pēdējā redakcijā noteica, ka “reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem”. Šī mērķa sasniegšanai likumos 2008.gadā tika noteikti noteikti vairāki kritēriji, kas galvenokārt bija saistīti ar iedzīvotāju skaitu.
Tomēr, kā norāda VARAM, pieņemot likumu, Saeima jau 2008.gadā 50 novadu teritorijām pieļāva atkāpi no likumā noteiktajiem kritērijiem. Tika izveidoti 20 novadi, kuros bija mazāk nekā 4000 iedzīvotāju un 28 novadi ar likuma kritērijiem neatbilstošu novada attīstības centru ar iedzīvotāju skaitu mazāku nekā 2000. 13 novadi neatbilda vienlaikus abiem šiem kritērijiem. Tika izveidoti arī divi novadi, kuru teritorija nav ģeogrāfiski vienota.
VARAM norāda, ka
2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilda jau 39 no 110 novadiem un divas republikas pilsētas, kā arī kritērijiem atbilstoša attīstības centra nebija 52 novados.
Vērtējot administratīvi teritoriālo reformu, Ministru kabinetā 2013.gadā izskatītajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka atsevišķi jautājumi, kas būtu bijuši jāatrisina reformas procesā, nav izpildīti. Proti, izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju, ir izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu un izpildīti vēl vairāki uzdevumi.
“Esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem. Starp pašvaldībām dominē konkurence, nevis sadarbība. Tas kavē racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanu saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju,”
skaidro VARAM.
Līdz ar to ministrija skaidro, ka reformas pabeigšana ir nepieciešama, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas. Tāpat tā nepieciešama, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi, lai tiktu veicināta reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvā sasaiste ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām un lai būtu iespēja turpināt valsts pārvaldes decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par savas teritorijas pārvaldīšanu.
Patlaban koalīciju veidojošo partiju diskusijai par reformas sagatavošanas jautājumiem un efektīvākai tās norisei vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) vadībā ir izveidota Attīstības komiteja. Komitejas locekļi ir viens līdz divi pārstāvji no katras koalīciju veidojošās Saeimas frakcijas.
VARAM lēš, ka reformas pabeigšanai nepieciešamais finansējums ir aptuveni 500 000 eiro 2019.gada budžetā. Tas tiks tērēts ārējo ekspertu piesaistei pašvaldību administratīvi teritoriālā modeļa izveidei un līdzdarbībai konsultācijās ar sabiedrību, tostarp, arī informatīvās kampaņas izstrādei un īstenošanai.
2020.gadā saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem reformas īstenošanai būs nepieciešami vēl 300 000 eiro.
