Lasīšanas laiks: 6 min
Gaismas festivāla “Staro Rīga” laikā Vidzemes Augstskola piedāvās interesentiem izmēģināt spēkus kordiriģēšanā. Virtuālās un papildinātās realitātes risinājums #izlīdziVītolam ļaus uzzināt, kā tas ir – diriģēt Jāzepa Vītola “Gaismas pils” skaņdarbu, – ar kuru jau astoto gadu saistīta vērienīgā festivāla “Staro Rīga” tematika. Par projekta realizāciju, izaicinājumiem tā veidošanā un ieguvumiem dalās viens no projekta aktivitātes #izlīdziVītolam izstrādātājiem – Lauris Taube.
Kāpēc izlēmi piedalīties projektā #izlīdziVītolam?
Man patīk strādāt ar virtuālo un papildināto realitāti, veidot spēles, mācību materiālus un citus interaktīvus risinājumus. Līdz šim esmu veidojis prototipus un eksperimentējis, bet nebija iespējas veidot kaut ko reālu. Projekts #izlīdziVītolam ir brīdis, kad radu interaktīvu objektu, kuru redzēs ikviens, kas tajā būs ieinteresēts.
Bakalaura un maģistra grādu ieguvi Vidzemes Augstskolā. Vai tās zināšanas noder, strādājot pie šī projekta?
Jā, absolvēju Vidzemes Augstskolas bakalaura studiju programmu “Informācijas tehnoloģijas” un maģistra studiju programmu “Sociotehnisko sistēmu modelēšana”. Es teiktu, ka zināšanas noder daļēji, vismaz tās, ko es ieguvu, studējot informācijas tehnoloģijas. Tieši studijas bakalaura līmenī un studiju kurss pie pasniedzēja Ģirta Ķestera bija atspēriens tam, lai es šobrīd būtu tur, kur es esmu. Viņš bija tas cilvēks, kurš parādīja, kā top spēles, un iepazīstināja ar šo virtuālo vidi, radot manī interesi to veidot pašam.
Kur ieguvi zināšanas, kā strādāt ar virtuālo un papildināto realitāti?
Pašmācības ceļā, tāpat kā lielākā daļa izstrādātāju, kas atrod informāciju google.lv un YouTube – meklējot, eksperimentējot un apgūstot šīs tehnoloģijas un ļoti bieži redzot zīmi Error (smejas). Un neskatoties uz to, ka ViA ir jauna maģistra studiju programma, kas tieši apmāca strādāt ar šīm tehnoloģijām un darboties virtuālajā vidē, es tomēr negribēju visam studiju procesam atkal lauzties cauri. Ja brīdī, kad stājos “Sociotehnisko sistēmu modelēšanā” būtu pieejama šī programma, tad noteikti mana izvēle būtu citādāka.
Kas ir sarežģītākais #izlīdziVītolam aktivitātes veidošanā?
Es domāju, ka sarežģītākais bija žestu izveide un iekļaušana virtuālajā vidē, lai tie atbilstu tam, ko dzied koris, un vispār panākt, lai ierīces, kuras izmantojam, strādātu atbilstoši tam, ko redz cilvēks brillēs.
Un tehnoloģijas, kas pieejamas ViA, ļauj šo projektu īstenot?
Mums ir pieejamas HTC Vive virtuālās realitātes brilles un iekārtu komplekts Oculus Rift, kas ir populārākie, nekā vēl labāka un spēcīgāka šobrīd nav. Protams, ir arī citi līdzīgi komplekti, kas piedāvā tās pašas iespējas, bet kvalitātē nav tik labi. Šī virtuālās un papildinātās realitātes tehnoloģija vēl ir eksperimenta stadijā un tiek meklēti labāki risinājumi, kas strādā un arī patīk cilvēkiem.
Ko, tavuprāt, iegūs tie cilvēki, kas izmēģinās aktivitāti #IzlīdziVītolam festivālā “Staro Rīga”?
Protams, viens ir izklaides elementi, kas tajā ir ietverti, bet tajā pašā laikā tā arī ir iespēja ielūkoties diriģenta pasaulē un nedaudz iejusties viņa ādā, uzzināt, kā tas ir diriģēt – viegli vai grūti. Tas noteikti būs aizraujoši, bet tajā pašā laikā izglītojoši, tā noteikti nebūs diriģēšanas simulācija, un tāds arī nebija mērķis.
Projekta laikā Tev vajadzēja arī iepazīties ar diriģenta darbu. Kā bija atveidot to virtuālajā vidē?
Kad sāku veidot projektu un skatīties, ko diriģents dara, domāju, ka kustības ir nejaušas un vienkārši seko viena otrai. Tā man šķiet vēl joprojām (smejas), jo nekādas muzikālās ievirzes man nav. Es skatījos, kā diriģē Mārtiņš Klišāns, klausījos, kas tajā brīdī skan, cik skaļi vai klusi dzied koris un centos izprast. Tagad es saprotu nedaudz vairāk. Kustības sevī ietver to, kā koris dzied – klusāk, skaļāk – un citas.
Arī jauktā kora “Valmiera” diriģents Mārtiņš Klišāns, kura vadīto kori būs iespēja arī redzēt #izlīdziVītolam projektā, šo aktivitāti izmēģināja? Kādas bija viņa domas?
Viņam patika, teica, ka varam laist plašajā pasaulē (smejas). Iebildumu nebija un virziens ir pareizs, tāpēc jūtos daudz drošāk, jo diriģenta akcepts ir saņemts un vairs nav bažu, ka cilvēkiem pasniegsim kaut ko, kas līdz galam nav precīzs.
Projekta Tu daudz sastrādājies gan ar cilvēkiem, gan strādāji ar tehnoloģijām. Kas patīk labāk?
Tehnoloģijas (smejas). Tehnoloģijas nerunā pretī (smejas), bet, ja nopietni, tas nav izskaidrojams. Lielāka patikšana ir veidot un meklēt, nevis runāt ar cilvēkiem un mijiedarboties, tas vienkārši man ir tuvāk.
Kādas vispār ir tendences šajā jomā?
Šobrīd tiek meklēti risinājumi, kā ierīces izmantot bezvadu veidā, lai tās savienojas ar datoru, jo vadi ir piņķerīgi un ierobežo kustības, kas arī ir izaicinājums. Un vajadzētu arī novērst pikseļu efektu, ko var pamanīt pat augstas klases ierīcēm. To var panākt ar augstākas izšķirtspējas ekrāniem vai citiem veidiem. Protams, ja runā par izmantošanu, tad tā nav tikai mums labi zināmā un klasiskā datorspēļu spēlēšana, bet arī izglītošana, piemēram, medicīnas studenti var veikt ķirurģiskas darbības, interjera dizaina speciālisti iekārtot istabu un daudzi citi veidi, kā praktizēties un mācīties.
Tehnoloģiju daudzveidība kļūst aizvien plašākā. Vai virtuālā un papildinātā realitāte ir labs tehnoloģijas risinājums vai tomēr ne?
Es tomēr uzskatu, ka tā ir laba lieta, jo plusu ir daudz vairāk nekā mīnusu. Ir dzirdēti gadījumu, kad pēc briļļu novilkšanas griežas galva, bet tas nenotiek ar visiem. Tas izskaidrojams ar to, ka mūsu smadzenes nesaprot, kā stāvot uz vietas miera pozā realitātē, virtuālajā vidē viss kustās, tai skaitā cilvēks. Tas, vai griežas galva un sāp acis, ļoti atkarīgs no personas, protams, pašiem jāseko līdz tam, cik ilgi pavada šīs tehnoloģijas, izmantojot līdzīgi kā, pavadot laiku pie datora, to, cik tuvu vai tālu mēs atrodamies, vai pavadām laiku, skatoties telefona ekrānā, un daudzi citi aspekti. Samērīgā daudzumā šī vide un iespējas, ko tās sniedz, ir lieliskas, bet ne līdz galam apgūtas. Taču, tās apgūstot, mēs varēsim mācīties, izzināt, testēt un eksperimentēt.
Jau vienpadsmito gadu gaismas festivāls “Staro Rīga” izgaismos galvaspilsētu, sveicot Latviju dzimšanas dienā. “Staro Rīga” laikā pilsētvidē aplūkojami unikāli gaismas mākslas objekti. Uz namu fasādēm, pilsētas laukumos un skvēros var apskatīt dažādās tehnikās veidotus mākslas darbus un gaismu izrādes, rosinot ieraudzīt pazīstamas Rīgas pilsētas vietas jaunā gaismā. Šogad gaismas festivāls “Staro Rīga” notiek no 16. līdz 19. novembrim un tā tēma ir “Augšām cēlās gaismas pils”.
Vidzemes Augstskolas projekts #izlīdziVītolam tapis sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras dizaina un mākslas vidusskolas pārstāvēm, diriģentu Mārtiņu Klišānu un jaukto kori “Valmiera”.
