Lasīšanas laiks: 3 min
Par investīcijām draudzīgākas republikas nozīmes pilsētu atzīta Ventspils, kurai seko Valmiera, bet trešajā vietā ierindojas Liepāja, liecina Latvijas Biznesa savienības šodien prezentētais indekss “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība”.
Savukārt par investīcijām draudzīgāko novadu ar vietējās nozīmes attīstības centru atzīts Mārupes novads, otro vietu šajā nominācijā ieguvis Olaines novads, bet trešajā vietā ierindojies Jelgavas novads.
Par investīcijām draudzīgāko novadu ar reģionālās nozīmes attīstības centru atzīts Aizkraukles novads, otro vietu ieguvis Dobeles novads, bet trešo vietu – Kuldīgas novads.
Indekss “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” balstās uz reģionu apkopoto pašvaldību pašnovērtējumu, aktivitāti uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras veidošanā un pašvaldību teritorijā esošo uzņēmumu finanšu-ekonomiskajiem rādītājiem.
Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle pasākumā pateicās Latvijas pašvaldībām par sniegto atbalstu mazajiem uzņēmumiem, norādot, ka tieši tās nereti rosina mazos uzņēmumus uzsākt biznesu.
Pēc viņas sacītā, indekss ir iespēja iegūt visaptverošu skatījumu par finanšu un ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī paraudzīties uz pašvaldību paveikto un darāmajiem darbiem, lai pašvaldības justos labi un attīstītos.
Vides reģionālās un attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš indeksa prezentācijā pauda gandarījumu par pašvaldību doto ieguldījumu investīcijām draudzīgas vides nodrošināšanā un novēlēja nākamajā valsts simtgadē tām paveikt vēl vairāk.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane indeksa prezentācijā pauda pārliecību, ka pašvaldības ar savu paveikto ir vistuvāk cilvēkiem un uzņēmējiem, rīkojot atbalsta pasākumus uzņēmējiem, grantus, mājražotāju tirdziņus, nodrošinot iedzīvotājiem īres dzīvokļus, atbalstot sociālo uzņēmējdarbību. Vienlaikus viņa piebilda, ka šajā kontekstā būtu nepieciešams lielāks valdības atbalsts.
“Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa norādīja, ka patlaban Latvijā ir 127 000 vietējā kapitāla uzņēmumu. Joprojām lielākā daļa jeb 53% mazā biznesa atrodas Rīgā, taču strauji attīstās Pierīga, kur patlaban ir 19% mazā biznesa īpatsvars. Atlikušās daļas samērā līdzsvaroti ieņem Vidzeme, Zemgale, Kurzeme un Latgale.
Viņa uzsvēra, ka 2017.gads Latvijas tautsaimniecībai kopumā ir bijis diezgan veiksmīgs, kas saistīts ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma ienākšanu Latvijā un aktīvu tā apguvi.
Kiopa atzīmēja, ka Latvijā mazajos uzņēmumos 2017.gadā peļņas rādītāji turpināja augt, tuvojoties viena miljarda eiro atzīmei. Taču mazā biznesa apgrozījuma dinamikai ir tendence stagnēt piekto gadu pēc kārtas. Tāpat krītas arī uzņēmumos nodarbināto skaits. Turpretī nodokļos mikro un mazie uzņēmumi maksā arvien vairāk, kas apliecina vispārējās labklājības uzlabošanas valstī un un uzņēmumu peļņas pieaugumu.
Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs sacīja, ka līdzīgi kā citviet Eiropā Latvijas mazie uzņēmumi ir piesardzīgi ar pozitīvām izaugsmes prognozēm, par ko liecina Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas mazo un vidējo uzņēmumu barometrs. Būvniecības un pakalpojumu sektori uzrāda labākus rezultātus nekā ražošanas un biznesa pakalpojumu sektori, jo pirmie ir vairāk atkarīgi no iekšējā pieprasījuma.
Pēc viņa sacītā, lai saglabātu pašreizējo ekonomikas atveseļošanos, atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un darba vietu radīšanu, Eiropas valstu līmenī jāfokusējas uz “Brexit” radītās politiskās un ekonomiskās nenoteiktības samazināšanu, cenšoties panākt tiesisko un regulatīvo skaidrību.
Tāpat Filippovs uzsvēra, ka jācenšas mazināt plaisu starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem, jāfokusējas uz ieguldījumiem prasmju attīstībā, lai nodrošinātu darba tirgū kvalificētu darbaspēku un sekmētu nodarbinātību.
Jau ziņots, ka Latvijas Biznesa savienība īsteno iniciatīvu “Atbalsti mazo biznesu!” un šā gada 17.novembrī organizē “Mazā biznesa dienu”, kas iesaista vairāk kā 5600 uzņēmumu, kas ir tuvu vienai desmitajai daļai no Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem. Iniciatīvu un “Mazo biznesa dienu” atbalsta Latvijas pašvaldības, VARAM un “Lursoft”, bet informatīvo atbalstu nodrošina ziņu aģentūra LETA un “Latvijas Avīze”.
