Lasīšanas laiks: 4 min
Oktobra vidū dabas un tehnoloģiju parkā “URDA”, klātesot Ziemeļvalstu vēstniekiem un dažādu interešu grupu pārstāvjiem, tika diskutēts par aprites ekonomiku un sabiedrības līdzatbildību vides ilgtspējas saglabāšanā.
Semināra laikā ar pieredzes stāstiem par ražošanas atlikumu lietderīgu izmantošanu un dabu saudzējošiem ikdienas paradumiem uzņēmumā dalījās divi Vidzemes uzņēmēji – SIA “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis un funkcionālās pārtikas ražošanas uzņēmuma SIA “Felici” vadītāja Alise Balgalve. Abi uzņēmēji ir arī Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera ilggadēji biedri un projekta “RDI2CLuB” idejas atbalstītāji.
Valmiermuižas alus darītavas saimnieks tic, ka aprites ekonomikas principi būtu jāievēro ikvienam uzņēmumam, jo
“aprites ekonomika var lieliski kalpot par biznesa garšvielu”.
Savukārt SIA “Felici” vadītāja Alise Balgalve uzsvēra, ka Latvijā uzņēmēja attieksme pret vidi vēl nav izšķiroša, kamēr ārvalstīs uzņēmumiem ļoti rūp potenciālā sadarbības partnera nostāja un konkrētas rīcības. Tomēr vienlaikus A.Balgalve atzīst, ka
Latvijā vērojama pozitīva tendence tieši jaunākās paaudzes vidū – tā kļuvusi daudz prasīgāka attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, un uzņēmējiem ar to jārēķinās.
Diskusijas laikā kā būtisku kavēkli, lai uzņēmēji pārņemtu aprites ekonomikas un vidi saudzējošus principus, klātesošie norādīja informācijas un pieredzes trūkumu. Vidzemes uzņēmēji uzskata, ka ir nepieciešami padomdevēji konkrētu lēmumu pieņemšanai, lai izšķirtos, kurš no iecerētajiem scenārijiem/produktiem/procesiem varētu būt piemērotāks, jo bez specifiskām zināšanām šķietami “zaļš” lēmums beigu beigās varētu izrādīties arī videi ne pārāk draudzīgs.
Joprojām varētu vēlēties arī lielāku sadarbību uzņēmēju vidū. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks norāda:
“kas vienam ir atkritums, otram izejviela jauna produkta ražošanai.”
Būtiska loma tiek piešķirta arī sabiedrībai, kas var pieprasīt no uzņēmējiem atbildīgu rīcību, un to jau dara. Uzņēmēji uzskata, ka t.s. millenials paaudze (jebšu tūkstošgades paaudze) pret vidi ir daudz atbildīgāka nekā iepriekšējās paaudzes.
A.Balgalve norādīja, ka brīdī, kad nepieciešams paplašināt ražošanu, vides ilgtspējas saglabāšana varētu kļūt par izaicinājumu. Uzņēmēja norādīja, ka Latvijā trūkst faktu par rīcības ietekmi uz rezultātu, jo tieši fakti varētu kalpot par ilglaicīgu tradīciju ieviešanu sabiedrībā, kas ir visefektīvākais ceļš uz labu rezultātu.
Jautāta par tradīcijām pašas uzņēmumā, A.Balgalve stāsta, ka darbinieki tiek īpaši novērtēti par to, ja uz darbu ierodas ar velosipēdiem vai nāk kājām – papildus atalgojumam darbinieki saņem arī uzņēmumā ražoto produkciju. Uzņēmēja ir pārliecināta:
“Ja uzņēmumā darbinieks aizsāk kādu videi draudzīgu paradumu, visticamāk, tas tiks ieviests arī viņa mājās!”
Savukārt A.Ruņģa vadītais uzņēmums SIA “Valmiermuižas alus” jau vairākus gadus no alus ražošanas procesā pāri palikušajām izejvielām ražo drabiņu cepumus, kas kļuvuši par gardu alus baudīšanas procesa papildinājumu. Uzņēmumā virkne procesu kalpo par labu piemēru aprites ekonomikai – pārtikas atlikumi no ražošanas procesa tiek izmantoti kā komposts restorāna garšaugu dārziņa augsnes ielabošanai. Uzņēmums izvēlējies savu produkciju transportēt plastmasas kastēs, kas ir lietojamas atkārtoti, salīdzinot ar kartona kastēm, un defektu gadījumos tās iespējams pārkausēt, izgatavojot jaunas plastmasas kastes. Uzņēmums domā arī par vienreizlietojamo glāžu nomaiņu uz atkārtoti lietojamām glāzēm pašu organizētajos pasākumos un izbraukumu tirdzniecības vietās.
Vidzemes plānošanas reģiona komanda arvien plašāku rezonansi gūst, aktualizējot zināšanās balstītas bioekonomikas nozīmību reģionā un valstī kopumā. Lai arī projekta “RDI2CluB” nosaukums tiek saistīts ar bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanu tieši Vidzemē, sadarbība tiek stiprināta arī nacionālajā līmenī, turklāt uz Latviju tiek vesta arī nozīmīga starptautiska mēroga pieredze.
Liela loma tiek piešķirta arī sabiedrības izpratnes stiprināšanai par atjaunojamo dabas resursu gudru izmantošanu, t.sk. to atkārtotu izmantošanu.
Aprites ekonomika ir ne tikai ekonomikas veids, kas ļauj palielināt izmantoto resursu produktivitāti un vienlaikus samazināt piesārņojumu un atkritumus, bet tā uzskatāma arī par uzņēmēju lielo iespēju radīt jaunus produktus un iegūt priekšroku konkurences apstākļos.
Gudras un vidi saudzējošas saimniekošanas piemēri nu jau arvien biežāk parādās arī starp Latvijas uzņēmējiem – būtiski par to ir stāstīt, rosinot uz pārmaiņām arī pārējos.
Projektu “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
