Lasīšanas laiks: 2 min
Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji – glābēji veikuši 4720 glābšanas darbus, tajā skaitā 643 gadījumos bija nepieciešams palīdzēt dzīvniekiem, aģentūrai BNS pavēstīja VUGD pārstāve Inga Vetere.
Kā liecina statistika, bezpalīdzīgā situācijā biežāk nonāk pilsētās esošie dzīvnieki – Rīgā palīdzība sniegta 256 gadījumos, citās pilsētās 156 reizes, bet novados glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem 231 gadījumā.
Nereti ir jautājumi, kādēļ vienā gadījumā, kur nepieciešama palīdzība dzīvniekam, izbrauc nekavējoties, bet citreiz nē. Ugunsdzēsēji glābēji cenšas palīdzēt gadījumos, ja dzīvnieks netiek ārā no ēkas, telpas, bedres, notikuma vietas un tiek apdraudēta viņa dzīvība. Ja dzīvnieks ir bezpalīdzīgs, slims, tad viņam palīdzēt var tikai veterinārārsts. Bieži situācijas arī tiek pārprastas.
Rudeņos, kad sāk aizsalt ūdenskrātuves, cilvēki, ieraugot mazkustīgos gulbjus, secina, ka viņi ir iesaluši un nepieciešama glābēju palīdzība. Grūti pārliecināt, ka šajos laika apstākļos tāda ir putnu uzvedība – viņi nekustīgi var atrasties vienā vietā stundām ilgi. Parasti cilvēkam tuvojoties putniem, tie paceļas spārnos un pārlido uz citu vietu.
Vetere akcentēja, ka, diemžēl,
nereti glābēju palīdzība nepieciešama tieši tādēļ, ka cilvēki nepieskata savus aprūpējamos.
Piemēram, bija saņemta informācija, ka kaķim iesprūdusi galva konservu kārbā un nevar no tās atbrīvot. Saimniece pati bija uzjautrinājusies kā minka nopūlas, lai tiktu pie kāruma, bet, kad kaķis vairs nevarēja no konservu kārbas atbrīvoties un panikā ar kārbu galvā skraidīja pa māju, tad saprata, ka situācija jau ir nopietna un jālūdz palīdzība.
Ja tiek saņemta informācija, ka ventilācijas šahtā ir iekritis putns vai kaķis, glābēji izbrauc uz notikuma vietu un dzīvnieks veiksmīgi tiek atbrīvots. Taču nākas sastapties ar gadījumiem, ka cilvēks, kurš pats saucis pēc palīdzības, kategoriski iebilst, ka ventilācijas šahtā tiek uzlauzts caurums, tātad tā kaut kādā veidā bojāta. Protams, ka šajos gadījumos palīdzēt nav iespējams, norāda VUGD.
Visbiežāk nākas glābt kaķus, kuri mēdz uzrāpties kokā tik augstu, ka paši vairs netiek lejā, ielīst caurulēs, iekrist ventilācijas šahtās.
Otrā vietā ir putni. Piemēram, zīriņi vai kaijas ielido Rīgas centra namu iekšpagalmos un nevar vairs izlidot ārā, ielido ventilācijas šahtās.
Ir bijuši arī gadījumi, kad ūdens putni sapinas zvejnieku tīklos vai ierij makšķerauklas āķi. Trešais populārākais dzīvnieks ir suns. Visbiežāk ir gadījumi, kad suns iekritis kanalizācijas akā un netiek ārā.
Lauku rajonos glābējiem nācies sniegt palīdzību arī lielākiem dzīvniekiem – zirgiem un govīm, kuri var iekrist grāvī, iestigt purvainās vai dubļainās vietās.
Savukārt pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ieklīdušie meža dzīvnieki, sākot no aļņiem un beidzot ar čūskām.
