Lasīšanas laiks: 2 min
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam (ZBR) ir potenciāls kļūt par ilgtspējīgas attīstības modeli, kurā dabas saglabāšana iet roku rokā ar ekonomisko attīstību un tas notiek ar vietējās sabiedrības iesaisti – šādas atziņas izskanēja ceturtdien, 30. novembrī, notikušajā konferencē “Biosfēras rezervāts. Tad. Tagad. Turpmāk”.
“Biosfēras rezervāta koncepts ir īpašs un atšķirīgs, salīdzinājumā ar citām aizsargājamām dabas teritorijām. Šeit ir unikāla iespēja atrast balansu starp dabas saglabāšanu, cilvēku labklājību un ekonomisko attīstību,”
konferencē pauda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.
Šogad 15. decembrī aprit 20.gadskārta, kopš Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu starptautiski atzina UNESCO programmā “Cilvēks un Biosfēra”. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa uzsvēra, ka, izveidojot biosfēras rezervātu, valdība ir apņēmusies nodrošināt resursus tā pārvaldībai un attīstībai un šajā sakarā runa nevar būt tikai par dabas vērtībām vien. Bez vietējās sabiedrības iesaistes un valdības finansiāla atbalsta biosfēras rezervāta attīstība nav pilnvērtīgi iespējama, atzina UNESCO pārstāve.
Teritorijas attīstības kontekstā jārunā arī par kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu, vienota tūrisma galamērķa veidošanu, kā arī ZBR identitātes izmantošanu, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi. Pašlaik šis potenciāls nav pietiekami izmantots, konferencē secināja eksperti.
Klausoties un analizējot aicināto Čehijas, Igaunijas un Islandes vieslektoru stāstījumu par biosfēras rezervātu administrēšanu, sniegto atbalstu ekonomikas, kultūras un dabas jautājumu risināšanā, kā arī vietējo iedzīvotāju piederības sajūtas veicināšanu, konferences dalībnieki secināja, ka nepieciešams strādāt gan pie starpdisciplināriem jautājumiem kopā ar kultūras, izglītības un ekonomikas nozares pārstāvjiem, ZBR pārvaldības stiprināšanas, pašvaldību iesaistes.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas aptver 457 600 ha sauszemes un 16 750 ha jūras akvatorijas. Tā teritorijā atrodas ainaviskā Salacas upe, bagātais Burtnieka ezers, īpatnais Sedas purvs, viena no garākajām smilšakmens alām Latvijā – Lībiešu upurala pie Svētupes, unikālās un nekur citur Latvijā nesastopamie smilšakmens atsegumi jūras krastā, Vidzemes akmeņainā jūrmala.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam veltītā konference bija pēdējā cikla “Daba un cilvēks. Toreiz un tagad” ietvaros. Lai informētu sabiedrību par notikumiem un iniciatīvām, kas stiprinājušas un arī nākotnē stiprinās Latvijas valsts dabas vērtības, kopumā projekta ietvaros notiek trīs zinātniski praktiskās konferences. Oktobrī jau aizvadīta Ķemeru Nacionālajam parkam veltīta konference, savukārt novembrī norisinājās Rāznas Nacionālā parka divdesmitās jubilejas konference. Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.
