Lasīšanas laiks: 2 min
Valmierā patlaban ir trešais zemākais bezdarba līmenis Latvijā – 6,1%, kas ir augstāks vien par Rīgu un Jūrmalu. Ja skatāmies pat uz Eiropas fona, – mēs labi izskatāmies, sarunā ar portālu “Valmieras Ziņas” atzina Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks.
Pēc viņa teiktā, liela daļa Valmieras bezdarbnieku gan esot ilgstošie bezdarbnieki, kuriem patiešām ir ļoti grūti atgriezties darba tirgū. “No otras puses,
Valmierā ir vairāk darba vietu nekā iedzīvotāju darbspējas vecumā.
Tas nozīmē, ka Valmiera dod darbu ne tikai valmieriešiem, tāpēc arī katru dienu ir jūtama ļoti liela kustības plūsma. Tā vēsturiski ir izveidojies, ka šeit ir ļoti aktīva ekonomiskā plūsma.”
Valmierai ir labākie rādītāji Latvijā uzņēmumu skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem,
tūlīt aiz Rīgas, norādīja J.Baiks. Pie tik ekonomiski aktīvas pilsētas, darba vietas veidojas un cilvēki brauc šeit strādāt.
“Problēma ir vien tāda, ka Valmiera ir maza pilsēta.
Pašvaldībai kā tādai ir ļoti maz brīvās teritorijas, ko var izmantot industriālajām zonām.
Ir, protams, privātie zemes gabali, kas ir patlaban viens otrs varbūt ne tik labi, bet, ja vien tie ir puslīdz sakopti, mēs neko iespaidot nevaram, lai tur kaut kas uzreiz notiktu,” atzina pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks.
“Viņi tur pasaka, ka lielāku cenu tirgū gaida vai kaut ko līdzīgu, ka nav plānu… Un tad šie zemes gabali brīvi stāv un nekas nenotiek. Mēs esam darbojušies uz vidi degradējošām teritorijām, ir atbrīvojušās jaunas vietas, bet jebkurā gadījumā privātais īpašnieks ar savām vēlmēm ir pārāks,” sacīja J.Baiks. Pēc viņa teiktā, pašvaldība meklē iespējas, kur izveidot jaunas industriālās zonas, “kur būtu daudz labāki, atviegloti noteikumi ienākt investoriem pilsētā un uzbūvēt ko ražojošu, kas nodrošinātu jaunas darbavietas, līdz ar to pievilktu iedzīvotājus Valmierai, lai viņi tālāk pilsētā veidotu ekonomisko vidi.”
Pilnu sarunu ar Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku Jāni Baiku varat apskatīt pirmajā rubrikas “5 jautājumi” video.
