Lasīšanas laiks: 5 min
Drosme, atbildība, līdzcietība un solidaritāte, līdzās citām svarīgām vērtībām, ir izceltas kā tās, kurām nākotnē Latvijas skolās obligātā mācību satura ietvaros jaunajā kompetenču modelī būs jāpievērš īpaša uzmanība. Pieredzē un padomos, kā strādāt ar bērniem un pusaudžiem, lai ieinteresētu viņus mācību procesā un atraisītu viņos drosmi un pašapziņu, dalās Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte un klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa.
Mūsdienās no bērniem un jauniešiem tiek sagaidīts daudz – viņiem jāapgūst visdažādākās prasmes un zināšanas, jo mēs precīzi nezinām, kādas profesijas vai iemaņas būs vajadzīgas pēc 10 vai 20 gadiem. “Skolēniem vairs nepietiek tikai ar konkrētu faktu zināšanām, svarīgs ir īpašību un spēju kopums, kas palīdz orientēties un izdzīvot mainīgos apstākļos, tāpēc obligātā mācību satura ietvaros ir definētas tādas vērtības, īpašības un prasmes kā kritiskā domāšana, jaunrade jeb radošums, spēja patstāvīgi mācīties, sadarbība, līdzcietība un empātija, atbildība un drosme. Ir jāmaina veids, kā šīs prasmes iemācīt, lai tas ir inovatīvi, interesanti un iesaistoši,” ir pārliecināta Ineta Rudzīte, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore. Šī ir viena no pirmajām piecām skolām, kuru 7. klašu skolēniem šajā mācību gadā bija iespēja piedalīties jauniešu motivācijas programmas “MOT. Izvēlies drosmi!” nodarbībās.
Patstāvīgas izvēles jāmāca veikt jau no mazotnes
Bērniem jādod iespēja veikt patstāvīgas izvēles un šīs prasmes jāattīsta jau mazotnē, protams, uzsverot, ka šīs izvēles nedrīkst kaitēt apkārtējiem. Piemēram, bērnam jāļauj izvēlēties, ko vilkt mugurā, ko ēst, jāļauj pašam kārtot savu skolas somu. Tādējādi bērni pakāpeniski apgūst prasmi patstāvīgi pieņemt lēmumus, kā arī drosmi pastāvēt par savu viedokli – arī nopietnākās situācijās. “Būdami pieauguši cilvēki, citos augstu vērtējam spēju pieņemt neatkarīgus lēmumus, taču ne vienmēr dodam iespēju bērniem šo prasmi attīstīt. Tikai trenējot spēju pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem atbildību, bērns apgūst drosmi jeb prasmi regulēt savas emocijas un impulsus un rīkoties saskaņā ar savām augstākajām vērtībām. Tāpat kā citas sociāli emocionālās prasmes arī drosmi var mācīt apzināti – jo agrākā vecumā, jo labāk,” skaidro psiholoģe Kristīne Dūdiņa.
Šķēršļi, kas jauniešu pašapziņai liek “peldēt pa straumi”
Ir dažādi iemesli, kas jauniešu pašapziņai liek “peldēt pa straumi” – par traucēkli bērnu pašapziņas nostiprināšanā neapzināti var kļūt vecāki, skola, vienaudži, kā arī pats bērns. Ja ģimenei attiecībā uz bērnu ir ļoti augstas prasības – viņam ir jābūt labākajam visās jomās, bērnam tas ir liels slogs, kas viņus ierobežo un nospiež. Par traucēkli var kļūt arī ģimene, kurai pret bērnu ir pārāk mazas prasības – bērnam nav nekādu pienākumu un atbildību, kas tādējādi kavē viņa pašapziņas attīstību. Tāpat šķērslis pašapziņas attīstībai ir arī nepareizi izteikta, nekonstruktīva kritika, kad kritizēts tiek bērns un viņa personība, nevis viņa paveiktais.
Kāpēc svarīgi uzklausīt arī citu viedokli?
Ikviens no mums ir pieredzējis situāciju, kad taisnība ir kāda cita pusē, un ar to nav viegli samierināties, it īpaši bērniem. Ikdienā drosme bieži vien nozīmē spēju paust savu viedokli un par to pastāvēt, neietekmējoties no apkārtējiem, taču arī spēja uzklausīt citu viedokli prasa drosmi. Tolerance pret citu cilvēku viedokli ir prasme, kas jāapgūst. Jauniešu motivācijas programmas “MOT. Izvēlies drosmi!” treneri nodarbībās rosina jauniešus izteikties par dažādiem jautājumiem, kas skar sabiedrību, klasi un viņus pašus, un katra viedoklis tiek uzklausīts un novērtēts. “Pēc pirmajām nodarbībām skolēni saprata, ka drosme nepieciešama ne tikai lai izteiktu savu viedokli, bet arī lai spētu pieņemt apkārtējo viedokli – pat tad, ja pats domā savādāk. Jaunieši mācās novērtēt, ka skatījumi uz lietām var būt atšķirīgi un ne vienmēr viss ir tikai balts vai melns – pareizās un nepareizās atbildes,” stāsta Ineta Rudzīte.
Prasme atzīt kļūdas un drosme atvainoties
Ir svarīgi, lai jaunieši vairāk iedziļinātos jautājumos un situācijās, nevis vērtētu tām virspusēji, kā tas visbiežāk notiek mūsdienās, dzīvojot informācijas pārbagātībā. Motivācijas programmas “MOT” laikā skolēni mācās kļūt atvērtāki un, apgūstot spēju situācijas izvērtēt un tajās iedziļināties, ir gatavi iziet ārpus savas komforta zonas. Skolas direktore stāsta, ka nesen skolā bijis gadījums, kad pavisam ikdienišķā situācijā skolēni pierādījuši, ka spēj būt drosmīgi. “Kādā no mācību stundām skolēni nekorekti izturējās pret skolotāju, bija nejauki. Apstākļu sakritības dēļ pēc šīs mācību stundas sekoja “MOT” nodarbība, kurā tika runāts par to, cik svarīgi ikdienā ieklausīties sevī – savā labajā, nevis sliktajā sirdsbalsī. Pēc nodarbības skolēni paši pieņēma lēmumu doties pie skolotājas, pret kuru bija izturējušies neiecietīgi un, neviena nemudināti, skolotājai atvainojās. Esmu lepna, ka skolēni radīja sevī drosmi atzīt, ka rīkojušies nepareizi,” priecājas direktore.
Kā ieinteresēt jauniešus, lai mācību stundas viņus aizrautu?
Skolēnu motivācijas trūkums un pasīva iesaistīšanās mācību procesā ir būtiska problēma. Lai ieinteresētu un motivētu mūsdienu jauniešus, viņiem ir jādod iespēja runāt un izteikties arī par viņiem tuvām un saprotamām tēmām, kuras apspriežot viņi jūtas droši, pārliecināti un ieinteresēti. Tādā veidā jaunieši trenējas formulēt savu viedokli. Skolēni novērtē, ja viņiem ir iespēja runāt par tēmām, kurām ikdienā nepietiek laika, vai nav cilvēku, ar kuriem par to parunāt. Arī skolotājiem mūsdienās ir jāspēj būt radošiem, veidojot interesantu un interaktīvu mācību procesu, lai galvenokārt skolēni ir tie, kuri runā, bet skolotājs – moderē un klausās.
Lai gan pagājis tikai gads, kopš pirmajās Latvijas skolās 7. – 9. klašu skolēniem ir iespēja piedalīties motivācijas programmā MOT. Izvēlies drosmi!, arvien vairāk skolu vēlas pievienoties. Tāpēc aicinām iesaistīties un ziedot Narvesen veikalu ziedojumu kastītēs, lai nākamajā mācību gadā jau 1350 skolēniem būtu pieejamas interaktīvas un iedvesmojošas motivācijas nodarbības. MOT idejas guvušas atbalstu arī vairāku Latvijā pazīstamu cilvēku vidū, kuri ar savas pieredzes stāstu iedvesmo jauniešus un ir aktīvi MOT vēstneši – Toms Alsbergs, Agnese Pastare, Vestards Šimkus, Renārs Zeltiņš, Gacho, Kārlis Bardelis u.c.
Uzziniet vairāk par jauno motivācijas programmu skolu jauniešiem: https://mot.lv/
