Lasīšanas laiks: 4 min
Pirmdien, 1.septembrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma viesojās Valmierā, lai piedalītos svinīgajā Vidzemes Augstskolas (ViA) Inženierzinātņu korpusa atklāšanas pasākumā un tiktos ar vietējās pašvaldības, augstskolas un mediju pārstāvjiem, kā arī aprunātos ar studentiem par viņus interesējošajiem jautājumiem.
Tikšanās laikā ViA studenti Ministru prezidentei pauda bažas par darba vietu trūkumu reģionā. Kāds students norādīja, – lai arī augstskola uz studiju laiku piesaista jauniešus reģionam,
pēc studiju pabeigšanas absolventiem šeit vairs nav darba vietu, tādēļ viņi izvēlas doties uz Rīgu vai ārvalstīm.
L.Straujuma studentiem atbildēja, ka “studentiem vairāk vajadzētu nevis meklēt, bet radīt darba vietas – tas būtu patiešām izcili. [..] Ir jārada idejas.” Tāpat viņa norādīja, ka
būtiski ir arī studijām izvēlēties pieprasītas nozares kā inženierzinātnes un to valsts arī mēģinot veicināt.
“Jau pagājušajā gadā valsts samazināja budžeta vietu skaitu sociālajām zinātnēm, pavēršot tās uz tehniskajām zinātnēm, un es uzskatu, ka to arī vajadzēs turpināt. Es nenoliedzu, ka arī citas programmas un profesijas ir interesantas, bet darba tirgū tām nav tāda pieprasījuma kā inženierzinātnēm.”
Studenti turpināja ar norādi, ka, iespējams, tā ir pašas izglītības sistēmas vaina, ka
jaunie studenti nav motivēti izvēlēties inženierzinātnes
un lielākoties šajās programmās nonāk vien lielā budžeta vietu skaita dēļ, nevis intereses vadīti.
L.Straujuma piekrita, ka ir svarīgi, lai skolas izaudzinātu cilvēkus, kas prot domāt un ir motivēti. Tāpat jau skolas uzdevums ir ieinteresēt arī inženierzinātnēs, nevis tikai iemācot detaļas, bet arī iepazīstinot ar zinātni pēc būtības. “Viss mums apkārt notiekošais var tikt skaidrots ar fiziku, tikai mēs to lielākoties neapzināmies. Piemēram, fizika var šķist ļoti sarežģīta, bet, ja Tu to sāc saprast praksē, tā var kļūt interesanta.”
Tāpat studenti pauda bažas par šķietami zemāku izglītības līmeni, salīdzinājumā ar pārdesmit gadiem iepriekš, kā arī par zemajiem izglītības kritērijiem, lai augstskolu absolvētu.
Ja citviet pasaulē ar atzīmi 4 no 10 pārbaudījums netiktu ieskaitīts, tad pie mums četrinieku var saņemt praktiski jebkurš.
Savukārt L.Straujuma atkārtoti uzsvēra, ka tieši tādēļ ir svarīgi, lai studenti jau vidusskolā būtu motivēti apgūt zinības, jo tad arī studijās nebūs problēmu diplomu iegūt ne tikai ar labām atzīmēm, bet arī labām zināšanām, jo students šo vielu ņems pretim.
Turpinājumā kāds students uzdeva jautājumu par mobilitāti un iespējām nokļūt līdz reģionālajām augstskolām.
Ja citviet pasaulē studentiem valsts sabiedriskajā transportā paredzētas zināmas atlaides, tad Latvijā starppilsētu maršrutos šādu atlaižu nav.
“Mūsu jauniešiem ir jāpaļaujas uz savu maciņu biezumu vai tukšumu, lai pārvietotos pa Latviju. Tas bieži vien arī attur studentus studēt reģionos,” norādīja students. Citi savukārt piekrita, ka studentiem no Ventspils vai Liepājas brauciens turp un atpakaļ no Valmieras izmaksā vairāk nekā 20 eiro, taču vairākās programmās ViA ir vienīgā vai viena no retajām, kas piedāvā profesionālo grādu Latvijā, tādēļ tā ir saistoša arī attālāk dzīvojošiem studentiem. Ministru prezidente atzina, ka atlaides starppilsētu maršrutos reģionālo augstskolu studentiem ir jautājums, ko būtu vērts apsvērt.
Jaunieši Ministru prezidentei vaicāja arī par bezmaksas izglītību, taču uz to saņēma atbildi, ka visām nozarēm patlaban ir nepieciešams finansējuma palielinājums, bet līdzekļu ir tik, cik ir. Savukārt
tas, kas esot valdības plānā, ir ar laiku no valsts budžeta pilnībā nofinansēt doktorantūras studijas,
tomēr patlaban vēl neesot zināms laiks, kad šis mērķis varētu tikt sasniegts.
Savukārt medijiem L.Straujuma atzina, ka vizīte Valmierā ļāvusi justies “tiešām pozitīvi, redzot to, kas šeit ir izdarīts. [..]
Reģionā ir vajadzīgs vairāk speciālistu, kas strādā un kam ir tieši inženierzinātņu prasmes un zināšanas,
tāpēc man jāsaka liels kompliments gan Gata Krūmiņa kungam, gan Ineša Boķa kungam, gan visiem citiem, kas pielika lielas pūles, lai būtu jaunas telpas, moderni iekārtoti kabineti – tas ir ļoti pozitīvi.”
Mediju jautājumi bija saistīti ar praktisko un teorētisko zināšanu attiecībām gan augstskolu, gan vidusskolu līmenī. L.Straujuma atbildēja:
“Mums ir jāmaina attiecības starp profesionālo un vispārējo vidusskolu.
Nesen pieņēmām Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotu profesionālās izglītības likumu, kur lielāks uzsvars likts uz praktiskajām nodarbībām.” Viņa norādīja, ka arī uzņēmēji atzīst – audzēkņi zina ļoti daudz teorētiskā, bet viņi ne vienmēr prot nodarboties ar to, ko vajag uzņēmējiem. Arī augstskolās studenti mēdz apgūt jau novecojušas zināšanas, kas realitātē vairs nav pielietojamas. “Tāpēc mēs pārņemam Vācijas un Šveices modeļus un ejam uz to, lai praktiskās, tehniskās zināšanas būtu arvien vairāk.”
Noslēdzot tikšanos, Ministru prezidente pauda atzinību par dienas laikā piedzīvoto. “Gribētu ļoti uzteikt Valmieru un Vidzemes Augstskolu, jo ir ļoti svarīgi, lai pilsētā būtu jauni cilvēki, lai būtu kultūra, sakārtota vide. [..] Reģionos ir svarīgi, ka tur ir, kur cilvēkiem aizbraukt un mācīties, kā tas ir Valmierā,” viņa sacīja.
Jau ziņojām, ka pirmdien, 1.septembrī svinīgā pasākumā tika atklāts ViA Inženierzinātņu komplekss. Svinīgajā ceremonijā piedalījās arī L.Straujuma.
