Lasīšanas laiks: 3 min
Globālais tīmeklis sniedz teju neierobežotas zināšanu bagātināšanas un sazināšanās iespējas, taču vienlaikus tajā slēpjas ne mazums briesmu, kas īpaši apdraud ziņkārīgāko un apkrāpšanai nesagatavotāko sabiedrības daļu – bērnus.
Valmieras Viestura vidusskolas sociālā pedagoģe, “Amigo” iniciatīvas laimīgām ģimenēm programmas “Kā būt par vecāku 21.gadsimtā” vēstnese Iveta Upīte, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” eksperts Gints Mālkalnietis un četru bērnu tēvs, žurnālists Ansis Bogustovs dalās padomos, kā sagatavot bērnus drošai interneta lietošanai un kā risināt ar drošību saistītas problēmas.
Jāsāk no mazotnes
Interneta apgūšanu var uzsākt, tiklīdz bērnam par to rodas nopietnāka interese. Pat divu gadu vecumā. Vecākiem svarīgi jau no mazotnes veidot dialogu ar mazuli, skaidri iezīmējot, ko drīkst un nedrīkst darīt internetā. Šajā vecumposmā vecākiem jābūt pretimnākošiem un pieejamiem, lai bērni var saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. “Ja bērns vecākus nevar sasniegt, viņš meklēs citus palīgus, un tie parasti ir draugi ar savu interpretāciju. Ja bērns digitālo vidi iepazīs šādā veidā, vēlāk noteikt ierobežojumus kļūs grūtāk,” stāsta I.Upīte.
Jārunā par draudiem
“Vissmagāk bērnus skar psiholoģiskie uzbrukumi – mobings, bosings un citi vienaudžu pāri darījumi, kā arī datorvīrusi. Diemžēl bērnu interese liek atvērt jebkādus viņiem atsūtītos pielikumus, klikšķināt uz saitēm un bildītēm. Tādēļ bērnu jāradina, ka viņam ir savs konts, sava virtuālā pasaule, kurā viņam jādzīvo atbildīgi, un problēmu gadījumā jāvēršas pie vecākiem,” uzsver G.Mālkalnietis, iesakot vecākiem vismaz sākumā izmantot arī speciālus filtrus un drošus DNS serverus, kas neļauj bērniem apmeklēt nepiemērotas vietnes un pasargās no vīrusiem. To vecākiem jādara pašiem, nepaļaujoties, ka bērns vienmēr būs prātīgs.
“Bērniem vēl nepiemīt šī drošības un nedrošības sajūta internetā. Viņš vēl neapzinās, kurā brīdi ir uz “plāna ledus”. Maniem bērniem iepletās acis, kad es stāstīju, ka internetā viens otrs ar meitenes fotogrāfiju var būt “ļauns vecis”,” atceras A.Bogustovs.
Jāizglītojas vecākiem
“Lai palīdzētu bērniem apgūt internetu, to vispirms jāapgūst pašiem vecākiem. Tieši vecāku kompetence palīdzēs bērnam kļūt pieaugušākam un saprast, ko viņš var darīt, un ko nevar. Mana pieredze rāda, ka vecāki nemaz tik zinoši šajos jautājumos nav,” saka I.Upīte.
A.Bogustovs viņai pilnībā piekrīt: “Mēs ar sievu beidzot esam kļuvuši par aktīviem “Facebook” lietotājiem, bet izrādās, ka mūsu bērni tur vairs nedzīvo. Mēs vairs netiekam viņiem līdzi. Manas paaudzes izmisums ir tajā, ka mēs vairs nezinām, kurās lapās bērni pavada laiku un kā viņi to dara”.
Jāvēro bērnu uzvedību
Ja bērns sāk noslēgties no pārējās ģimenes, uzvedībā parādās trauksme un nervozitāte, iespējams, problēmu cēlonis meklējams digitālajā pasaulē. Vecāki parasti noreaģē tikai pie šīs pēdējās fāzes – trauksmes un nervozitātes. Galvenais ir apsēsties un uzsākt sarunu, panākt atvērtību un uzticēšanos, lai bērns izstāsta, kas īsti ir noticis. Tas būs pirmais solis uz risinājumu. “Gudri vecāki sapratīs, ka telefons bērnam ir kā otra āda. Ja to viņam atņem, lai sodītu, tas ir tā kā apstādināt viņa dzīvi,” brīdina I.Upīte.
“Amigo” iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar psihologu Edmundu Vanagu izstrādājusi mācību programmu Kā būt par vecāku 21.gadsimtā? par šodien ģimenēm tik aktuālo tēmu – kā veidot atbildīgus mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus un kā par šiem jautājumiem runāt ar bērniem. Programmas vēstnešu, kas palīdzēs vecākiem savā ģimenē ieviest veselīgus tehnoloģiju lietošanas paradumus, pārstāvēto skolu sarakstu var atrast http://laimigamgimenem.lv/1296/0/36847.
