Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 6.oktobrī, Valmierā viesojās Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas ģeogrāfs Uģis Rusmanis, ģeogrāfijas zinātņu doktori Jānis Kauliņš un Jānis Brizga, kā arī Vides komunikācijas pārvaldības maģistrante Krista Ošniece, lai prezentētu projekta pētījuma “Videi draudzīga rīcība publiskajā vidē Valmierā” rezultātus.
Sākotnēji pētnieki, sadarbojoties ar LU Socioloģijas fakultāti, veica anketēšanu visā Latvijā, noskaidrojot kopējās iedzīvotāju attieksmes, zināšanas un prakses, attiecībā uz videi draudzīgu rīcību. Aptaujāti tika vairāk nekā 1000 cilvēku.
Īstenojot pētījumu vietējā līmenī, Valmierā, tika veikta 41 intervija. Pētnieki intervēja valsts un pašvaldību institūciju, uzņēmumu, izglītības iestāžu, NVO, mediju pārstāvjus, kā arī mājsaimniecības. Prezentācijas laikā pētnieki klātesošos iepazīstināja ar līdz šim iegūtajiem rezultātiem jeb to, kāds ir sabiedrības viedoklis par videi draudzīgu rīcību Valmierā:
- Vides un dabas uzraudzības instrumentu atdalīšana novedusi pie attīstības un vides aizsardzības disbalansa;
- Valsts iepirkuma sistēma nav videi draudzīga;
- Daudzi cilvēki ir informēti par Valmieras pilsētas vides deklarāciju, kā arī ir to parakstījuši;
- Lielākajos ražošanas uzņēmumos ieviesti vides pārvaldības standarti (ISO 14 000), kā arī ir personas, kuras īsteno pasākumu kompleksu, lai nodrošinātu atbilstību standartiem;
- Vietējo vides NVO darbība pilsētā nav pamanāma. Vides pasākumi Valmierā notiek, taču sabiedrības līdzdalība tajos nav liela;
- Organizāciju birojos pievērš uzmanību resursu taupīšanai un atkritumu šķirošanai. Veido ekopadomi (Vidzemes Augstskola) un vides nodaļu (Valmieras stikla šķiedra);
- Pilsētā uzlabo ūdenssaimniecības pakalpojumus, veido veloceliņus, optimizē sniegtos pakalpojumus, piemēram, apgaismojumu uz ielām, izglīto patērētājus, rīko sporta, veselības un vides sakopšanas pasākumus;
- Vides jautājumi “pazūd” kopējā informācijas pārblīvētībā, tos var atrast tikai tie, kuri aktīvi interesējas;
- Valmierā ir vairākas Zaļā karoga ekoskolas, arī citās izglītības iestādēs ir integrēti vides jautājumi. SIA “ZAAO” aktīvi organizē vides izglītības pasākumus. Arī Vidzemes Augstskola Valmierā rīko vairākas videi draudzīgas aktivitātes;
- Gaisa kvalitāte Valmierā – pilnībā apmierinoša, izņemot smakas AS “Valmieras piens” apkaimē (vēsturiski nepareizi veidota pilsētas plānojuma sekas). Par pārmērīgi augstu trokšņu līmeni sūdzību nav. Pēc ceļu segumu apstrādes ar saistvielām, samazinājies sūdzību skaits par putekļiem grantētajās ielās;
- Pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācijas 2006.gadā, Gauju uzskata par tīru, taču piesārņojums upē ieplūst galvenokārt no Abula. Valmiera ir “zaļa” pilsēta, ko pastiprina Gaujas tuvums un bioloģiskā daudzveidība pat pilsētas centrā;
- Asenizāciju veic ar kvalitatīvu tehniku, taču ir saimniecības, kuras izmanto lētākus pakalpojumus, kā rezultātā nav zināms, kur šie notekūdeņi nokļūst;
- ZAAO – darbojas profesionāli, rīko akcijas, kampaņas, ir eko laukumi;
- Renovēto mājokļu iedzīvotāji pagaidām ieguvumu nejūt, jo rēķini nav samazinājušies, taču priecājas par ēkas vizuālo pievilcību. Problēma – renovētajos namos nav kvalitatīvas ventilācijas;
- Nešķiroto atkritumu konteineri piepildās ātrāk nekā šķiroto, cilvēkiem nav skaidrs, kuras plastmasas drīkst un kuras nedrīkst mest PET paredzētajos konteineros;
- Daudzi atzīst, ka krāna ūdens ir ciets – tējkannām un veļasmašīnām regulāri jāveic atkaļķošana;
- Cilvēki būtu gatavi ēst bioloģisko pārtiku, lai arī par to, kas tā īsti ir, daudziem ir atšķirīgas interpretācijas. Tāpat iedzīvotāji vēlētos radīt mazāk atkritumu un samazināt elektroierīču patēriņu;
- Galvenais pārtikas avots Valmierā – lielveikali, taču arī mazajiem piegādātājiem, īpaši, mājražotājiem, ir stabilas nišas;
- Bioloģisko pārtiku pērk retāk, jo uzskata, ka tā ir daudz dārgāka;
- Brīvā laika trūkuma dēļ nodarbinātie cilvēki nereti izvēlas lietot uzturā neveselīgu pārtiku, piemēram, pusfabrikātus;
- Lielās ģimenes visbiežāk pārvietojas ar auto, taču, dodoties uz darbu vai skolu, sadarbojas, braucot vienā automašīnā;
- Cilvēki reti izvēlas Valmieras pilsētas sabiedrisko transportu, jo neapmierina maršruti, grafiks, ilgais braukšanas laiks, kā arī kontingents;
- Daudzi izmanto velosipēdus, kā arī uzskata Valmieru par draudzīgu pilsētu velobraucējiem, taču infrastruktūra attīstās haotiski un atsevišķas veloceliņu tīkla daļas nav saistītas savā starpā;
- Dzelzceļš praktiski nedarbojas;
- Zaļajiem iepirkumiem – salīdzinoši augstas izmaksas;
- Kopumā Valmieras vidi respondenti vērtē kā labu, dažkārt, salīdzinot ar citām pilsētām, pat kā izcilu. Augstu tiek vērtēta pilsētvides sakoptība, kā arī parku un skvēru stāvoklis.
