Lasīšanas laiks: 4 min
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka Valmieras pilsētai tiek izstrādāts jauns teritorijas plānojums. Šobrīd ir sagatavota un publiskajai apspriešanai nodota teritorijas plānojuma pirmā redakcija. Valmieras pilsētas pašvaldība aicina valmieriešus iepazīties ar izstrādāto Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma un tā Vides pārskata redakciju, būt aktīviem, uzdot jautājumus un izteikt savu viedokli.
Kāds mūsu lasītājs savā komentārā norādīja, ka teritorijas pārplānošanā ir obligāti jāiekļauj Otrā pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapu memoriāls un estrāde. Kā uzskata lasītājs, pilsētas centrā ir pārāk daudz apbedījuma vietu, turklāt tagadējā estrāde atrodas pie kapiem. Viņaprāt, memoriālā apbedītos nepieciešams pārbedīt Ķelderlejā un atbrīvotajā vietā izveidot atpūtas zonu, piemēram, jauno pilsētas estrādi.
Portāls “Valmieras Ziņas” vērsās ar šo lasītāja jautājumu pie Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Jāņa Baika.
Vai ir iespējams pārapbedīt kareivjus no memoriāla citā vietā un izveidot tur estrādi?
Jānis Baiks skaidro: “Kultūras un atpūtas parkā esošais Otrā pasaules karā kritušo brāļu kapu memoriāls tika atklāts 1984.gada 9.maijā. Tajā laikā no 1984.gada 3. līdz 26.oktobrim tika pārapbedīti Valmieras rajona teritorijā kritušie 514 Padomju armijas karavīri un nacistu terora upuri, kas līdz tam bija apglabāti brāļu kapos Kocēnu ciemā pie “Upmaļu” mājām, kā arī Valmieras ciema Iršu parkā un pie “Vairogu” mājām.
Saskaņā ar 31.07.2008. likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” 3.1. pantu
Valmieras pilsētas memoriālā esošās apbedījuma vietas bez atlīdzības un uz nenoteiktu laiku ir nodotas lietošanā Krievijas Federācijai. Saskaņā ar šī likuma 3.2. pantu kareivju un nacistu terora upuru mirstīgo atlieku pārapbedīšana ir pieļaujama gadījumā, ja zemes gabals ar apbedījuma vietām neatliekamas valstiskas vajadzības dēļ ir nepieciešams citiem mērķiem. Attiecībā uz memoriāla izmantošanu šādas vajadzības nav plānotas. Tādējādi jautājums par memoriālā apbedīto karavīru un nacistu terora upuru pārapbedīšanu nav Valmieras pilsētas pašvaldības kompetence.
Saskaņā ar 18.07.2007. Rīgā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā Latvijas puse saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem nodrošina Krievijas apbedījumu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību. Balstoties uz šo vienošanos, Valmieras pilsētas pašvaldība nodrošina memoriāla teritorijas ikdienas uzturēšanu.
Savukārt Atpūtas parkā esošā Valmieras pilsētas estrāde ir būvēta 1930.gadu vidū. Estrādes būvniecībai tika piemeklēta vieta, kur pilsētnieki var baudīt gan dabu, gan kultūru vienlaikus un kur dabiskais reljefs pieļāva estrādes būvniecību, neveicot ainavas mākslīgu pārveidošanu.
Dažādi koncerti, izrādes un balles valmieriešu iecienītajā Atpūtas parka estrādē tiek organizēti jau kopš 1934.gada. Arī šobrīd Valmieras pilsētas estrāde ir piemērota vieta dažādu brīvdabas teātra izrāžu, deju un mūzikas koncertu, kā arī zaļumbaļļu rīkošanai.
Katru gadu Valmierā ir plašs kultūras pasākumu piedāvājums. Atbilstoši specifikai pasākumi tiek rīkoti dažādās pilsētas vietās.
Iecienīta koncertu vieta, izmantojot pārvietojamās skatuves, ir Pauku priedes, otrpus Vanšu tiltam Valmierā. Pasākumi, kur nepieciešamas plašas teritorijas, bieži tiek rīkoti Dīvaliņa pļavās, netālu no memoriāla. Valmieriešu ērtībām kultūras pasākumi bieži tiek rīkoti, izmantojot pārvietojamas skatuves, pilsētas centrā Rātslaukumā un Hanzas laukumā. Valmieras vasaras teātra festivāla rīkošanai tika izmantotas arī dažādas, līdz šim kultūras pasākumu rīkošanai neapgūtas vietas – bijušais bānīša depo Dzelzceļa ielā 5 Valmierā, daudzdzīvokļu namu pagalmi, pilsētas skeitparks. Bija plānots izmantot arī pļavu Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā. Šobrīd notiek darbs pie Vienības laukuma Valmierā būvprojekta izstrādes, laukumu veidojot par svinīgu, Latvijas valstij un Valmierai nozīmīgu pasākumu norises vietu. Vienības laukums funkcionāli ir ticis izmantots jau pirms 1900.gada. Taču sarkanbaltsarkanais karogs kā pašnoteikšanās un brīvības elements laukumā vairākkārt plīvoja jau 1917. gada martā latviešu strēlnieku Rezerves pulka sanāksmēs. Arī šī gada 4.maijā Vienības laukumā tika rīkoti Baltā galdauta svētki par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai.
Dažādu pasākumu rīkošanai iepriekšējo gadu Valmieras pilsētas svētkos ir tikusi izmantota arī pļava, kas atrodas starp memoriālu un Atpūtas parka mežu estrādes virzienā. Taču lielu masu pasākumu rīkošanai bez ainavas pārveidošanas mitrā pļava, nav piemērota. Tāpat to apgrūtina arī pļavā esošā SIA “Valmieras ūdens” dzeramā ūdens ņemšanas vieta – artēziskais urbums “Luca”, kam nepieciešams ievērot aizsargjoslu.
Lai valmieriešiem un pilsētas viesiem piedāvātu daudzveidīgāku un interesantāku kultūras pasākumu programmu, arī turpmāk, plānojot pasākumus, tiks “iedzīvinātas” jaunas un netradicionālas pasākumu norises vietas.”
