Lasīšanas laiks: 4 min
Trešdien, 6.augustā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš tikās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumus, kas stimulētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinātu līdzsvarotu Latvijas reģionālo attīstību, portālu “Valmieras Ziņas” informēja ministra preses sekretāre Sanita Karpoviča.
Pēc viņas teiktā, Latvijā vēsturiski ir izveidojusies pārāk liela disproporcija teritoriju attīstībā, kas uzskatāmi atspoguļojas dažādos rādītājos. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un neefektīvi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un lauku novados.
Pēdējos desmit gados iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, bet pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies. Atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz pat 25% līdz 30%. Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā un it īpaši austrumu pierobežā – no 2007.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam iedzīvotāju skaits austrumu pierobežas novados sarucis trīs reizes straujāk, nekā novados vidēji un 2,5 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā.
Tikšanās laikā R.Naudiņš uzsvēris: “Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, iespējas atrast darbu, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgu dzīves kvalitāti un iespējas dažādu Latvijas teritoriju iedzīvotājiem. Tas rada apstākļus iedzīvotāju aizplūšanai no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, tādējādi vēl vairāk samazinot mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas nākotnē. Ir jārada efektīvs nodokļu mehānisms, kas šo procesu mazinātu.”
Lai gan nozīmīgas investīcijas reģionālajā attīstībā veidos Eiropas Savienības fondu finansējums 2014.-2020.gadam, kas ir tieši orientētas uz uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru, ir ļoti būtiski radīt arī reģionālo ekonomiku atbalstošu nodokļu politiku un papildus atbalsta instrumentus no valsts budžeta, it īpaši pašvaldībām, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centri un saņems mazākas investīcijas no ES fondiem 2014.-2020.gadam.
Tikšanās laikā sākta diskusija par vairākiem VARAM priekšlikumiem reģionālās ekonomikas uzlabošanai, tostarp:
1) Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) 3% novirzīšana mērķdotācijai pašvaldību investīcijām uzņēmējdarbībā. Līdzekļi tiktu novirzīti uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai reģionos. Mērķdotācijas apjoms atbalstāmajām teritorijām starp pašvaldībām būtu diferencējams, ņemot vērā pašvaldības aktivitāti uzņēmējdarbības atbalstam, tās attīstības līmeni un attālumu līdz Rīgai, paredzot, ka, – jo tālāk teritorija ir no Rīgas, jo lielāks atbalsts;
2) Ar UIN apliekamās peļņas daļas samazināšana atbilstoši kopējam nodokļu apjomam, kādā tiek veikta samaksa par jaunradītu darba vietu ilgstošajam bezdarbniekam. Lai mazinātu nelegālo nodarbinātību, kā arī darba tirgū efektīvi iesaistītu ilgstošā bezdarbā esošās personas, tiek piedāvāts neaplikt ar UIN daļu no peļņas. Atlaide tiktu piemērota trīs gadu periodā un par to pašu darbinieku turpmāk atlaidi nevarētu saņemt piecus gadus, arī gadījumā, ja tiek zaudēts darbs;
3) Latgale kā kritērijs UIN atlaidei, nosakot 25% no investīciju summas. Viens no projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijiem ir “Projekta īstenošanas vieta un tās ietekme uz reģionālo attīstību”, kur augstāks vērtējums būtu saņemams par projektu realizāciju Latgalē;
4) Speciālo ekonomisko zonu paplašināšana Latgalē, paplašinot to uz pašvaldību īpašumiem, kur plānota rūpnieciskā apbūve. Kā rāda prakse, veiksmīgāk Latvijā darbojas tās speciālās ekonomiskās zonas, kur ir lielāks pašvaldību vai brīvostas īpašumā esošais nekustamo īpašumu skaits, jo ir prognozējamāka nomas vai pārdošanas cena potenciālajiem pircējiem, kā arī efektīvāka īpašuma apsaimniekošana;
5) Mikrouzņēmuma nodokļa likmes diferencēšana starp sektoriem. Likmi varētu diferencēt starp sektoriem, piemērojot atšķirīgu mikrouzņēmuma nodokli pakalpojumu sniedzējiem, tirgotājiem un ražotājiem;
6) Mikrouzņēmuma darbinieku maksimālā skaita palielināšana no pieciem uz deviņiem. Lai veicinātu mikronodokļa režīma lielāku efektu uz nodarbinātību, nepieciešams palielināt nodarbināto skaitu. Vienlaikus, ņemot vērā riskus sociālās sistēmas ilgtspējai, kas rodas pie zemākām sociālajām iemaksām, būtu nosakāms minimālais sociālo iemaksu slieksnis, kas būtu papildus apmaksājams gadījumā, ja mikrouzņēmumā nodarbinātā persona to nesasniedz.
7) Patentmaksas pārskatīšana, papildinot to ar jaunām profesijām un izvērtējot likmes. Būtu jāveic analīze par profesiju grupām, izvērtējot, kuros gadījumos likmes strādā un kuros tās būtu efektīvākas, ja tiktu samazinātas. Vienlaikus ir jāaktualizē arī profesiju saraksts, uz ko attiecas patentmaksa.
Kā norādīja S.Karpoviča, tāpat tikšanās laikā atzīmēts, ka ir būtiski veidot uz uzņēmējdarbību orientētu izglītības sistēmu, sniedzot atbalstu “Junior Achievement” programmas īstenošanai. Šim mērķim nepieciešams nodrošināt atbilstošus mācību materiālus, kā arī veikt programmas apmaksu skolām, kas veicina bērnu un jauniešu uzņēmējspēju attīstību.
