Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijā 43,9% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir izmantojuši iespēju paralēli pamatdarbam gūt arī papildu ienākumus, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja.
Tajā pašā laikā 32,6% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vēlētos piepelnīties, bet 14,5% norādījuši nav ieinteresēti papildu ienākumu ieguvē.
Vienlaikus aptaujas dati atklāj, ka Baltijas valstīs biežāk papildu ienākumus paralēli pamatdarbam pēdējā gada laikā guvuši Lietuvas iedzīvotāji, bet vismazāk šādu iespēju izmanto Igaunijas iedzīvotāji. Lietuvā pēdējā gada laikā 50,9% iedzīvotāju ir izmantojuši iespēju paralēli pamatdarbam gūt papildu ienākumus, bet Igaunijā – 40,2%.
“Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā – Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Piepelnīšanās prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. (..) Tāpat redzam, ka uzkrājumu trūkums visai bieži ir kavēklis sākt ko jaunu vai sen lolotu ieceri, tomēr ne visām aktivitātēm ir nepieciešami ieguldījumi. Turklāt uzkrājumus sākotnēji iespējams veidot ar kādu no piepelnīšanās aktivitātēm, lai vēlāk to īstenotu jau ar lielāku jaudu un cerētajos apmēros,” norādīja “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Aptaujas dati arī liecina, ka 35% Latvijas iedzīvotāju iepriekšējā mēnesī līdzās pamatdarbam guvuši papildu ienākumus 50 eiro apmērā, 19% – 50 līdz 100 eiro apmērā, 15% – 100 līdz 200 eiro apmērā, bet 11% – 200 līdz 400 eiro apmērā.
Pēc aptaujas datiem, minimālā summa, kas motivētu gūt papildu ienākumus, 27,1% Latvijas iedzīvotāju ir 200 eiro, 17,2% – 300 eiro, bet 13,8% – 100 eiro. Vienlaikus 1,7% iedzīvotāju apmierinātu papildu ienākumi, kas ir arī mazāki par 50 eiro mēnesī, kamēr 7,5% vēlētos papildu gūt ienākumus 500 eiro apmērā, bet 7,9% vēlētos vairāk nekā 500 eiro.
Aptauja liecina, ka visbiežāk papildu ienākumus līdzās pamatdarbam gūst vīrieši ar augstāko izglītību, kā arī pašnodarbinātie, kuri veic intelektuālu darbu un nav apmierināti ar esošajiem ienākumiem. Lielākais piepelnīšanās potenciāls ir sievietēm ar vidējo izglītību, kuras dzīvo pilsētās, nereti atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un nav apmierinātas ar līdzšinējo karjeru un ienākumu līmeni. Savukārt nevēlēšanos gūt papildu ienākumus norādījušas sievietes vecumā no 55 gadiem ar vidēji augstākiem ienākumiem.
Populārākais papildu ienākumu gūšanas veids Latvijas iedzīvotāju vidū ir prasmju pielietošana kā “frīlancerim” (“freelancer”) jeb pašdarbniekam, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, nodarbojoties ar mūziku, fotografējot un tamlīdzīgi, ko norādīja 15% aptaujāto. Arī Lietuvā šāda aktivitāte papildus ienākumu ieguvei ir visizplatītākā, jo ar to pēdējā gada laikā nodarbojušies 18,2% tās iedzīvotāji.
Tāpat 14% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā guvuši papildu ieņēmumus ar dažāda veida konsultācijām (juridiskās, finansiālās u.c.), 10% – nodrošinājuši dažādus ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītus pakalpojumus (mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu auklēšana u.c.), bet 5% – pārdevuši pašu audzētus, savāktus vai radītus pārtikas produktus.
Stimuls, kas galvenokārt mudina gūt papildu ienākumus, 73,2% Latvijas iedzīvotāju ir iespēja paaugstināt ienākumus. Vienlaikus 34,9% aptaujātos motivē pašrealizācijas vēlme, bet 39,3% – brīva darba vietas un laika izvēle.
Pēc aptaujas datiem, arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju vidū vēlmi gūt papildu ienākumus veicina iespēja paaugstināt ienākumus, veidojot attiecīgi 79,2% un 73,9%. Lietuvā aptaujātajiem ir arī izteiktāka pašrealizācijas vēlme (37,2%), turpretī Igaunijā – brīva darba vietas un laika izvēle (40,1%).
Aptaujā Latvijas iedzīvotāji kā šķēršļus papildu ienākumu gūšanai galvenokārt minējuši laika trūkumu (29,8%) un likumdošanas, nodokļu un birokrātijas radītās barjeras (29,4%). Tāpat kā šķērslis atzīmēta nepārliecinātība par savām zināšanām un prasmēm (20,8%), līdzekļu trūkums, lai sāktu papildu ienākumu gūšanu (19,7%) un bailes kļūdīties (14,5%). Savukārt 3,2% norādījuši, ka tiem ir bailes pazaudēt pamata darba vietu.
“Swedbank” Finanšu institūts aptauju veica 2016.gada aprīlī sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, kuras ietvaros katrā valstī – Lietuvā, Latvijā un Igaunijā – aptaujāti 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
