Lasīšanas laiks: 2 min
Īrei pieejamais pašvaldību dzīvojamais fonds lielākoties atrodas pašvaldībās, kurās bēgļiem un alternatīvā statusa ieguvējiem pabalsta izmaksāšanas laikā varētu būt apgrūtinoši iegūt atalgotu darbu, Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi ziņojumā, ko pirmdien izskatīs valdības komiteja.
Iepriekš pašvaldību aptaujā noskaidrots pieejamais dzīvojamais fonds, kas varētu tikt izīrēts bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Informāciju no 119 pašvaldībām iesniedza 79 pašvaldības. Tika noskaidrots, ka 47 pašvaldību, tostarp Daugavpils, Rēzekne, Rīga, Jūrmala, Valmiera un Ventspils, rīcībā brīva dzīvojamā fonda nav.
Savukārt 18 pašvaldību kopējais dzīvošanai derīgais, ar to saprotot apgaismojamu, apkurināmas telpas, kas piemērotas personu ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, fonds ir 145 dzīvokļi. Vēl 24 pašvaldībās ir pieejamas aptuveni 386 dzīvojamās telpas, kas bez ievērojamu finanšu ieguldīšanas remonta veikšanā nav dzīvošanai derīgas.
“Pašvaldību rīcībā esošais dzīvojamais fonds, kuru varētu izmantot piešķirot īrei bēglim vai personai, kam ir piešķirts alternatīvais statuss, visticamāk, nebūs pietiekams, lai nodrošinātu plānoto bēgļu un alternatīvā statusa ieguvēju skaitu ar īrei pieejamo dzīvojamo platību. Tāpat Ekonomikas ministrijas ieskatā īrei pieejamais pašvaldību dzīvojamais fonds lielākoties atrodas pašvaldībās, kurās bēgļiem un alternatīvā statusa ieguvējiem pabalsta izmaksāšanas laikā varētu būt apgrūtinoši iegūt atalgotu darbu,” sacīts ziņojumā.
EM ieskatā, bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, vairums gadījumos dzīvojamo telpu īrei būs jāmeklē privātā sektora piedāvājuma ietvaros, kur īre maksa var vairākkārtīgi pārsniegt maksu par pašvaldību piedāvāto dzīvojamo telpu īres maksu.
Ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. 200 eiro ir ņemts kā vidējā darījuma vērtība par dzīvošanai derīga vienistabas vai divistabu dzīvokļa īri Rīgā un valsts lielākajās pilsētās.
Vienlaikus ministrija norāda, ka šāda pabalsta ieviešana varētu būt diskrimējoša pret vietējiem iedzīvotājiem.
“Ieviešot īres pabalstu bēgļu un alternatīvā statusa ieguvējiem, minētais atbalsts, ņemot vērā valstī esošo ekonomisko situāciju, var tikt uzskatīts par diskriminējošu attiecībā pret Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kam valsts nenodrošina palīdzību pirmās īres iemaksas, garantijas segšanai,” sacīts ziņojumā.
EM ziņojumu “Par iespēju ieviest aizdevumu, kas atmaksājams no personai izmaksājamā pabalsta, izsniegšanai bēglim un personai, kas ir ieguvusi alternatīvo statusu, lai nodrošinātu pirmās īres iemaksas/garantijas segšanu” pirmdien skata Ministru Kabineta komiteja (MKK).
