Lasīšanas laiks: 3 min
Šodien, 31.jūlijā 22 svētceļnieki no Valmieras Katoļu baznīcas devās gājienā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā.
Pirms došanās uz Aglonu svētceļojuma dalībnieki piedalījās svētajā misē Valmieras katoļu baznīcā un ieturēja pirmo kopīgo maltīti.
Portālam “Valmieras Ziņas” svētceļnieku grupas vadītāja Ausma Benuše pastāstīja, ka gājiena maršruts vedīs garām Raunai, Vecpiebalgai, Madonai, Mētrienai un Preiļiem. Mētrienā gājienam plānojuši pievienoties vēl 18 svētceļnieki. Svētceļojumā paredzēts noiet kopā ap 300 kilometriem, taču viena diena paredzēta atpūtai. Aglonā Valmieras grupa plāno ierasties 12.augustā.
Svētceļnieki izmantos pārsvarā grantētos ceļus, kur ir mazāka transporta līdzekļu plūsma, lai garantētu gājiena dalībnieku drošību un varētu izbaudīt mieru un klusumu.
Valmieras Romas katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs pastāstīja, ka ir divu viedu svētceļnieki. “Gandarītāji nes uz pleciem visas nepieciešamās mantas. Savukārt atvieglotajā variantā svētceļnieki nes tikai daļu mantu, bet pārējais tiek vests pavadošajā transporta līdzeklī. Valmieras svētceļnieki izvēlējušies otro variantu, līdz ar to gājienā var doties bērni un jaunieši, kuriem smago somu nešana būtu par grūtu.”
Lauris Malnačs pauda pateicību Helmutam Štrauham no SIA “AK12”, kas atvēlējis bez maksas kravas mikroautobusu svētceļnieku vajadzībām, kā arī citiem Valmieras uzņēmumiem un privātpersonām, kas sniedza atbalstu svētceļojuma organizēšanā.
Kā stāsta L.Malnačs, nakšņošanas vietas ir jau iepriekš plānotas. Svētceļnieki apmetīsies skolās, kultūras namos un citās vietās, kuru saimnieki laipni atvēlējuši pajumti. “Līdz šim neesam nekad saņēmuši atteikumu,” atzina priesteris.
Ik dienu svētceļnieki mēros vidēji 18 līdz 25 kilometrus. “Svētceļnieki neiet visu dienu. Pats galvenais ir kopā būšanas un komandas sajūta. Gājiena laikā svarīgi ir kopā pavadītie atpūtas brīži, konferences un sporta aktivitātes.
Lai cik būtu noguris pēc dienas gājiena, man vienmēr pietiek spēka vakarā uzspēlēt futbolu,”
pastāstīja L.Malnačs.
Valmieras katoļu draudzes prāvests arī šogad plānojis veikt atsevišķus svētceļojuma posmus, taču viņam esot arī jāpilda pienākumi draudzē. Turklāt laiku prasa arī baznīcas būvdarbu noslēgšana un sagatavošanās ēkas iesvētīšanai 30.augustā.
Ar svētceļniekiem kopā dosies priesteris Ilmārs Tolstovs. Viņam šis ir jau piecpadsmitais svētceļojums uz Aglonu. Pašlaik viņš studē Polijā, tādēļ viņam nav savas draudzes. Pērn viņš devies gājienā no Aizkraukles, bet šoreiz pievienojies Valmieras grupai.
“Ir labi, ja svētceļniekus pavada garīdznieks, kas var noturēt dievkalpojumus un lūgšanas, kā arī sniegt garīgu atbalstu.
Ceļojuma laikā lūgšos par tiem cilvēkiem, kuriem nebija iespējas doties uz Aglonu, tostarp par tiem latviešiem, kurus satiku nesen, viesojoties Anglijā,”
pauda priesteris.
I.Tolstovs pastāstīja, ka galvenās fiziskās grūtības svētceļojuma laikā sagādājot karstums. Kopš 1998. gada, kad viņš pirmo reizi devies gājienā uz Aglonu, tikai trīs reizes bijis lietains laiks. Taču galvenais svētceļojuma uzdevums esot sakārtot garīgās lietas un gūt prieku.
“Man svētceļojums saistās ar lielu prieku, tādēļ fiziskās grūtības atkāpjas otrā plānā”,
atzina I.Tolstovs.
Priesteris pastāstīja, ka svētceļojumā uz Aglonu dodas ne tikai katoļi, bet arī citu kristīgo konfesiju un pat citu reliģiju pārstāvji. Reiz svētceļojumā viņš sastapis kādu hinduistu, kurš stāstījis par īpašu garīgu piedzīvojumu, nonākot galamērķī – Aglonā.
“Svētceļojums ir “atvērtā baznīca”, kas ļauj pievienoties ikvienam”,
piebilda I.Tolstovs.
Skolotāja Monta dodas svētceļojumā jau trešo reizi. Lai gan pati pieder pie Vecās Sv.Ģertrūdes luterāņu draudzes Rīgā, viņa labprāt pievienojas Valmieras svētceļniekiem.
“Dodos svētceļojumā, lai sastaptu Dievu. Viņš nav tikai baznīcā, bet arī dabā, viņš ir katrā solī, ko mēs speram.
Svētceļojumā var piedzīvot Dieva klātbūtni un sadraudzību ar līdzcilvēkiem. Tā ir iespēja būt dabā un redzēt visu skaistumu, ko Dievs ir radījis,”
atzina Monta.
