Lasīšanas laiks: 3 min
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs tikai tad, ja atradīs naudu kultūrizglītības pedagogu algu palielināšanai, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) pavēstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, informē aģentūra BNS.
Pēc viņa vārdiem, jauno pedagogu atalgojuma modeli var ieviest, ja ir iespējams attiecīgi palielināt atalgojumu visiem pedagogiem – daļai no 1.septembra, daļai no nākamā gada 1.janvāra.
Izglītības un zinātnes ministrs pauda, ka lielākie iebildumi no sadarbības partneriem ir par skolēnu un skolotāju attiecības koeficientiem, kurus ieviešot desmit pašvaldībām finansējums samazināsies 5-10% apmērā.
Viņš teica, ka, saglabājot šā brīža koeficientus skolēnu un skolotāju attiecībai, pastāvošais pedagogu atalgojuma modelis sabruks tuvāko gadu laikā. Lauku reģionos skolēnu skaits samazinās, bet Rīgā un Pierīgā pieaug, kā rezultātā līdzīga tendence būtu redzama arī attiecībā uz finansējumu – lauku reģionos finansējums pietiktu, bet Rīgā un Pierīgā būtu nepieciešami papildu līdzekļi, kuru Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nebūtu.
Tāpat Šadurskis norādīja, ka būtu iespējams pārveidot jebkuru koeficientu, bet tas samazinātu bāzes likmes pieaugumu. Absolūtu taisnīgumu neesot iespējams panākt.
IZM iekšējos līdzekļos atrastais finansējums 16,5 miljonu eiro apmērā, kas paredz algu pieaugumu profesionālajai izglītībai, IZM pakļautībā esošajās profesionālās ievirzes skolās un daļēji augstākai izglītībai, tiks novirzīts no IZM neraksturīgākām nozarēm. Internātiem tiks saglabāts finansējums tikai pedagogu algām, ne vairs internāta uzturēšanai. Tādā pat veidā papildu līdzekļus plānots novirzīt no speciālajiem bērnudārziem – IZM turpinās pilnā apjomā finansēt pedagogu atalgojumam, bet uzturēšanu turpmāk būs jāfinansē pašvaldībām.
Jau ziņots, ka pedagogu atalgojuma modelis paredz daļai pedagogu algas bāzes likmi palielināt no 420 eiro uz 680 eiro. Algu aprēķinos ņems vērā reģionālo koeficientu, kas nosaka skolotāju skolēnu proporciju skolā – Rīgā skolēnu un skolotāju attiecībai būs jābūt 16,5:1, astoņās lielajās pilsētās tas būs 16:1 ar pārejas noteikumiem uz vienu gadu, novados, kuru teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru, proporcijai jābūt 14:1, novada pilsētās 12,5:1, novados, kuru teritorijā skolēnu skaits izglītības iestādēs ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru, proporcija jābūt 9,5:1, bet pārējos novados 11,5:1.
Šā gada četriem mēnešiem paredzētie 9 miljoni eiro un nākamiem gadiem paredzētie 27 miljoni eiro ietver atalgojuma palielināšanu visu vispārizglītojošo skolu mācībspēkiem, pirmskolas izglītību 5-6 gadīgajiem un interešu izglītības valsts finansējuma pieaugumu 13,33% apjomā.
Jaunajā pedagogu atalgojuma modelī paredzēti vairāki nosacījumi pārejas periodam viena līdz trīs gadu garumā. Pirmkārt, 7.-12.klašu grupā drīkstēs veidot apvienotās grupas vai apvienotās stundas. Otrkārt, novadu skolām, kurās mācās līdz 70 skolēniem, tiks sniegts papildus atbalsts sākumskolām 1.-6.klašu grupā palielinot koeficientu no 1 uz 1,25. Treškārt, pašvaldības drīkstēs pārdalīt mērķdotācijas daļu, kas paredzēta atbalsta personālam starp skolām novadu ietvaros. Ceturtkārt, pirmsskolas pedagogam pilna slodze izmainīta uz 36 stundām nedēļā, kas paredz 40 stundu slodzi, un to sāks realizēt no 2017.gada arī pārējiem ne tikai 5-6 gadīgajiem bērniem. Piektkārt, direktora jeb motivācijas fonds ir palielināts no 13% uz 13,5%.
