Lasīšanas laiks: 4 min
Ceturtdien, 31.martā, Vidzemes Augstskolā Domnīca “Providus” un Sabiedrība par atklātību “Delna” prezentēja projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze” pirmo mēnešu atskaiti.
Projekta ietvaros 2015.gada novembrī tika uzsākts Saeimas monitorings, kurā aplūkoja likumdošanas iniciatīvas un amatpersonu iecelšanas procesus Saeimā. Projekta rezultātiem, par kuriem ceturtdien tika informēti klātesošie, dots nosaukums “Izpildvaras dominētā likumdošana kā valsts sagrābšanas risks”.
“Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aptaujas par korupcijas tendencēm rāda, ka administratīvajā līmenī mazinās kukuļdošanas, dāvanu sniegšanas gadījumi, jautājumu kārtošana, izmantojot pazīšanos. Arī procentuāli mazinās to cilvēku skaits, kuri norāda, ka būtu gatavi dot kukuli. Tomēr starptautiskie reitingi – Korupcijas uztveres indekss – norāda, ka rezultāti ir viduvēji. 2015.gada KNAB aptaujā Saeimu par godīgu, raugoties no korupcijas viedokļa, uzskata tikai 21% iedzīvotāju. 71% uzskata, ka deputāti pieņem lēmumus šauru ekonomisko grupu labā. Dati lika domāt par šādu projektu nepieciešamību.
“Valsts sagrābšanas pazīmju analīzes” centrālā aktivitāte ir monitorings par to, kā Saeimas deputāti pieņem lēmumus. Protams, neveicam izmeklēšanu par, piemēram, kukuļu ņemšanu, mēs analizējam korupcijas jeb valsts sagrābšanas pazīmes, piemēram, viena no tām, nevēlēšanās runāt par pašu virzītajiem priekšlikumiem, kāpēc tiem būtu jāpiekrīt. Valsts sagrābšana šajā gadījumā ir īpašs korupcijas veids, ar kura palīdzību iegūst iespēju mainīt likuma saturu,”
par projekta nepieciešamību skaidroja “Providus” pētnieks Valts Kalniņš.
Pirmajā pārskata posmā (2015.gada novembris un decembris) pazīmes novērotas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu pieņemšanas procesā.
“Deputāts bija iesniedzis priekšlikumus, kas nebija pamatoti un bija labvēlīgi konkrētiem privātā sektora darbiniekiem. Privātā sektora pārstāvis pat piedalījās komisijas sēdē, gandrīz diktējot deputātiem, kādai jābūt virzībai. Grozījumu pieņemšanā likumā “Par akcīzes nodokli” deputāta priekšlikumā bija paredzēts vērā ņemamā apmērā mainīt akcīzes likmi tabakas un alkohola izstrādājumiem, deputāts uz sēdi neieradās, lai paskaidrotu, kāpēc šādas izmaiņas nepieciešamas, vārds tika dots privātā sektora pārstāvim. Līdzīgi bija par Enerģētikas likuma grozījumu pieņemšanu, arī iesaistījās privātā sektora pārstāvis,”
ar rezultātiem iepazīstināja “Providus” pētnieks Olafs Grigus.
Visi rezultāti skatāmi šeit.
“Februāra ziņojumā runājam par to, ka viena no pazīmēm, kas varētu liecināt par valsts sagrābšanu, bet kuru grūti pārliecinoši nofiksēt, ir atbildības novelšanu uz ierēdņiem.
Saeimas komisijas sēdēs atbildība par lēmumu pieņemšanu tiek novelta uz ierēdņiem ar argumentu, ka Saeimai nepietiek analītiskās kapacitātes, lai izvērtētu priekšlikumus, tāpēc jāuzticas izpildvarai. Opozīcijas deputāti apgalvo pretējo – ministriju pārstāvji ir nekompetenti, viņiem nevajadzētu uzticēties. Ir problēma ar to, ka visas iniciatīvas deputāti nevar pilnvērtīgi izvērtēt, viņi kļūst par izpildvaras ķīlniekiem, ir situācijas, ka uz komisijām ierodas ministriju pārstāvji un norāda, ka likumdošanas iniciatīvas jāpieņem steidzamības kārtā,”
skaidroja O.Grigus.
Secinājumos norādīts, ka atsevišķos gadījumos novērotas pazīmes, kas liecina par to, ka deputātiem nav sava viedokļa un argumentācijas, tie tiek izmantoti vien kā privāto interešu īstenošanas kanāls; lielākajā daļā monitorēto gadījumu valsts sagrābšanas pazīmes nav novērotas.
Savukārt “Delna” direktors Gundars Jankovs klātesošajiem minēja piemērus, kāpēc nepieciešams lobēšanu definēt. “Lobēšana ir vajadzīgs instruments, kā panākt labu rezultātu, bet tai jābūt caurspīdīgai. Tā ir sabiedrības iesaiste, lai lēmuma pieņēmēji zinātu, kas konkrētai sabiedrības grupai nepieciešams.” Ir vairākas lietas, kas met ēnu uz šo jautājumu, piemēram, lobēšanas vieta, ētikas normu pārkāpšana, normatīvais akts tiek pielāgots specifiskām, šaurām interesēm u.c. Tādējādi nav vienotas izpratnes, kas ir lobēšana un nepieciešama regulēšana, norādīja G.Jankovs.
“Pētījums plānots, lai uzlabotu Saeimas praksi, tas ir darbs gan ar deputātiem, gan arī plašāku sabiedrību, lai doma un uzmanība par šīm tēmām saglabājas, turklāt bez sabiedrības ieinteresētības nav motivācijas politiķiem ko uzlabot. Viena no konkrētākajām pazīmēm, kas jau ir novērojama, ka ir ekonomiski nozīmīgi jautājumi, kuros deputāti iesniedz priekšlikumus, bet paši tos nespēj pamatot. Viena no lietām, ko var darīt, ir ieviest prasību, ka deputātiem savus priekšlikumus būtu jāpamato. Otra jautājumu puse ir attieksmes un atmosfēras veicināšana, lai tas netiktu uzskatīts par labu praksi,”
skaidroja V.Kalniņš.
Pētījuma ietvaros plānots rīkot diskusijas un ar rezultātiem iepazīstināt arī deputātus. Pašlaik deputātu, kuru darbībā novērotas konkrētās pazīmes “valsts varas sagrābšanā”, vārdi netiek minēti, lai uzmanību fokusētu uz problēmu, nevis uz personām.
“Risinājums ir, ka konkrētajos monitoringa ziņojumos parādām, kādas frakcijas deputāti tie ir. Tālākā iecere ir, izmantojot portālu deputatiuzdelnas.lv, kas pašlaik ir atjaunošanas stadijā, papildināt katra deputāta profilu, norādot arī šo ziņojumu informāciju. To mēs neslēpsim,”
paskaidroja V.Kalniņš.
Pasākumā piedalījās “Delna” direktors Gundars Jankovs, Jānis Veide, “Delnas” pārstāvis, un “Providus” pētnieki Valts Kalniņš un Olafs Grigus.
Projekta mērķi ir: efektīvas ar likumdošanas iniciatīvām un centrālu amatpersonu iecelšanu saistīto valsts sagrābšanas risku monitorēšanas sistēmas izveide; sabiedrības informēšana par iespējamiem ar valsts sagrābšanu saistītiem riskiem likumdošanas procesā un to, kā šādus riskus iespējams novērst.
Monitorings tika sākts 2015.gada nogalē, to noslēgs 2017.gadā vidū.
Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund. Projektu līdzfinansē un tajā sadarbojas “Delna” un “Providus”.
