Lasīšanas laiks: 2 min
Projekta “Valmieras gudrais nams” pirmajā posmā SIA “ZAAO” eksperti secinājuši, ka projektā iesaistītajās mājsaimniecībās divu nedēļu laikā visvairāk radīti plastmasas, papīra un organiskie sadzīves atkritumi, bet vismazāk – metāls, tekstils, stikls un bīstamie sadzīves atkritumi, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Melece.
Jau ziņojām, ka maijā Valmierā atklāja SIA “Valmieras Namsaimnieks”, SIA “ZAAO”, SIA “Valmieras ūdens”, Valmieras pilsētas pašvaldības un Latvijas vides aizsardzības fonda kopīgi realizēto projektu “Valmieras gudrais nams”, kura laikā Stacijas ielas 13 nama iedzīvotāji no piecām mājsaimniecībām iesaistās vairāku mēnešu pētījumā, lai izzinātu savus paradumus par atkritumu šķirošanu, veselīgu dzīvesveidu, ūdens aizsardzību, kā arī siltinātu daudzdzīvokļu namu pareizu ekspluatāciju. Savukārt projekta partneri analizē projekta dalībnieku iesniegtos datus un sniedz iedzīvotājiem padomus paradumu maiņai.
Pēc K.Melece teiktā, projektā iesaistītajām ģimenēm pirmais uzdevums bija noskaidrot savā mājsaimniecībā radīto kopējo sadzīves atkritumu apjomu litros, kā arī veikt to sastāva pētījumu, kas ilga divas nedēļas. Lielgabarīta un būvniecības atkritumi radās tiem, kuriem dzīvoklī tika veikts neliels remonts.
Ģimenēm savstarpēji salīdzinot iegūtos datus, tika izdarīti divi secinājumi, ka ģimenēs, kurās aug mazi bērni un tiek lietotas autiņbiksītes, atkritumu apjoms palielinās uz pusi, savukārt ģimenēs, kas daudz laika pavada ārpus mājas un mājās negatavo, atkritumu apjoms ir četras reizes mazāks nekā vidēji ģimenei, kas uzturas un gatavo mājās.
Kopējais sadzīves atkritumu apjoms projektā iesaistītajām ģimenēm, kurās ir mazi bērni, divu nedēļu laikā bija apmēram 280 litri jeb astoņi atkritumu maisi ar 35 litru ietilpību, taču, jāņem vērā, ka sadzīves atkritumu apjoma blīvums katrai ģimenei var būt atšķirīgs.
Nākamajā posmā projekta dalībnieki veiks atkritumu šķirošanu, lai noskaidrotu, kādi atkritumi ir derīgi šķirošanai un otrreizējai pārstrādei un cik lielu apjomu no kopējiem sadzīves atkritumiem veido šķirotie atkritumi, pastāstīja K.Melece.
SIA „”ZAAO” vides izglītības speciāliste Ieva Veģere, izglītojot projekta dalībniekus par atkritumu šķirošanu, minēja piemēru: “Ja ģimene šķiro “čaukstošās” plastmasas olu kārbas vai plastmasas krējuma vai jogurta trauciņus, turklāt ir patērējusi karsto un auksto ūdeni to mazgāšanai, šķirošana ir bijusi veltīga un radījusi papildu izmaksas, jo šie atkritumi nav derīgi otrreizējai pārstrādei. Tāpēc ir svarīgi jau sākotnēji zināt, kuri atkritumi var tikt izmantoti otrreizējai pārstrādei.”
K.Melece arī piebilda, ka visi projekta dalībnieki tiek nodrošināti ar atkritumu šķirošanas konteineriem.
