Lasīšanas laiks: 2 min
Mācību gada pagarināšana ne tikai līdzsvarotu skolēnu slodzi, bet arī dotu iespēju veidot laikmeta prasībām atbilstošu mācību programmu kompetencēs balstītam izglītības saturam, aģentūrai BNS ar sava preses sekretāra Mārtiņa Langrāta starpniecību pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Šadurskis uzskata, ka mācību gada pagarināšana būtu objektīvs līdzeklis, lai sasniegtu izglītības sistēmā nospraustos mērķus, kas ir izglītības kvalitāte, zināšanas un prasmes.
Šobrīd izglītības sistēmā nospraustie mērķi ir izglītības kvalitātes un skolēnu zināšanu līmeņa celšana, lai mācību programmās un saturā būtu iespējams rast iespējas ieviest laikmeta prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes. Samazinot skolēnu slodzi, tiktu samazināti pieaugušie veselības riski, kas ietekmētu cilvēku dzīves kvalitāti, uzskata ministrs. Mācību gada pagarināšana ne tikai līdzsvarotu skolēnu slodzi, bet arī dotu iespēju veidot laikmeta prasībām atbilstošu mācību programmu kompetencēs balstītam izglītības saturam.
Šadurskis norādīja, ka par trešo sporta stundu tiek diskutēts jau gandrīz desmit gadus, un mācību gada pagarināšanas ierosinājums tika izteikts kontekstā ar nepieciešamību mācību programmā iekļaut trešo sporta stundu. Tas esot viens no valdības uzdevumiem, kas ir iekļauts valdības deklarācijā, kā arī topošajā valdības rīcības plānā.
Ministrs uzsvēra, ka jautājums par macību gada pagarināšanu ir cieši saistīts ar citiem uzdevumiem – pedagogu atalgojuma modeļa izstrādi un jauno kompetencēs balstītā mācību satura izstrādi. Lai rastu labāko risinājumu, Šadurskis plāno rosināt plašas diskusijas un uzklausīt argumentētus viedokļus, iesaistot sociālos partnerus, uzņēmējus, vecāku organizācijas un citus.
Ceturtdien, 17.martā, Šadurskis pastāstīja, ka mācību gadu varētu pagarināt tādēļ, ka skolēniem šobrīd ir pārāk liela slodze. Ministrs pauda uzskatu, ka skolās nepieciešams ieviest papildu jaunu obligāto sporta stundu un veselības mācību, taču pārāk lielās skolēnu slodzes dēļ to nav kur ielikt.
Skolēniem rodas veselības problēmas, jo viņiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Tādēļ būtu nepieciešams nodrošināt papildu fiziskās aktivitātes, bet veselības mācība skolēnus izglītotu par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un veselīga uztura nozīmību.
“Ja skatās uz mācību plānu jebkurā klasē, tad darba nedēļā vienkārši veselības mācību un sportu nav kur ielikt. Un nedēļas slodze ir pārāk liela, tātad mēs nonākam pie pilnīgas nepieciešamības mācību gadu pagarināt. Es teiktu, ka divas nedēļas ne rudenī, jo 1.septembris ir svēts, bet pavasarī,” izteicās Šadurskis.
