Lasīšanas laiks: 4 min
Ja pirms gada sevi par kopumā laimīgiem atzina 59% iedzīvotāju, tad 2015. gada nogalē – jau 70%. Tāpat augusi arī cilvēku laimes sajūta ģimenē, savukārt nelaimīgo īpatsvars krities par 9%, secināts “Amigo” sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktajā otrajā Latvijas iedzīvotāju laimes un ģimenes tradīciju mērījumā “Amigo laimes indekss”, informē Dace Valnere, “Amigo” sabiedrisko attiecību konsultante.
Pastāv daudz lielāka iespēja, ka laimīgi bērni, kuriem ģimenē ir harmoniskas un draudzīgas attiecības ar vecākiem, būs laimīgi arī pieaugot, bet tiem cilvēkiem, kuri bērnību atceras kā nelaimīgu, šobrīd laimes sajūta ir mazāka nekā sabiedrībai kopumā. Arī uzticēšanās citiem un gatavība sniegt palīdzību vairo laimes sajūtu pašiem.
Nelaimīgāko cilvēku grupas Latvijā joprojām ir vecie cilvēki, vientuļie vai tie, kuri ir šķīrušies, atraitņi vai tie, kuri dzīvo vieni. Savukārt vislaimīgākie Latvijas iedzīvotāji ir ģimenēs – tādi, kuriem ir vismaz pieci tuvi cilvēki, kurus var saukt par ģimeni un paļauties uz tiem grūtā brīdī. Arī tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni, sevi uzskata par laimīgākiem, nekā tie, kuriem bērnu nav vai tie ir izauguši.
Laimi var atstāt mantojumā
Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir bijuši laimīgāki bērnībā (76%) nekā šobrīd, esot pieauguši (70%), apliecinot populāro teicienu, ka bērnība ir laimes zeme. Taču, izrādās, ka laimi var atstāt arī mantojumā – šobrīd laimīgi ir 84% no tiem, kuri arī bērnībā bija laimīgi. Arī citi pētījuma aspekti parāda skaidru saikni starp to, ka cilvēka laimi pieaugušā dzīvē būtiski ietekmē bērnības pieredze. Attiecību paražas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, tieši tāpat kā bērni atkārto savu vecāku kļūdas. Piemēram, 79% no aptaujātajiem, kuri tagad ir ciešas attiecības ar bērniem, arī bērnībā bija laimīgi, kamēr trešdaļai nepilnās ģimenēs augušu cilvēku neizdodas veidot ciešas un laimīgas ģimenes attiecības.
“Ģimenes attiecību ciešums kā viens no svarīgākajiem laimes sajūtas faktoriem iezīmējās gan šajā, gan pirmajā “Amigo laimes indeksa” pētījumā. Tas, ko ikvienam vecākam – arī jau pieaugušu bērnu vecākam – ir jāatceras, ka par vecāku un bērnu attiecību kvalitāti ir atbildīgi tieši vecāki. Un pat ja attiecības šobrīd ir sašķobījušās, vienmēr ir iespēja darīt kaut ko lietas labā, pirmo soli sperot pašam, nevis gaidot to no bērna. Sakārtotas attiecības ģimenē vairo laimes sajūtu. Ja ģimenē ir noticis konflikts, to nedrīkst atstāt bez ievērības, izliekoties, ka nekas nav noticis. Un, kas ir vēl svarīgāk, bērniem parādīt, ka konflikti nav pasaules un attiecību gals, tos var izrunāt, izdzīvot un, iespējams, turpmāk būt vēl labākās attiecībās ar saviem tuvajiem cilvēkiem,” skaidro “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” un portāla mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa.
Vecāku mīļuma, intereses, tāpat kā kopīgu tradīciju trūkums bērnībā iet roku rokā ar vēsām, atsvešinātām attiecībām ar paša bērniem pieaugušā vecumā. Vairāk nekā pusei cilvēku ar negatīvu bērnības pieredzi ir atsvešinātas attiecība ar saviem bērniem, savukārt laimi tagadējā dzīvē spēj atrast vien 37% šo cilvēku. Taču pozitīvi ir tas, ka 68% no cilvēkiem, kam bija nelaimīga bērnība, apzināti pievērš uzmanību tam, lai neatkārtotu savu vecāku kļūdas.
“Ģimene ir kā brīnišķīgs dārzs, kas dāvā mums veldzi, augļus un prieku. Taču, lai dārzs zaļotu un neiznīktu, mums tas ik dienu jākopj un jāuzrauga. Arī ģimenē ik dienu kāds ir jāsamīļo, jāuzklausa, jāpieņem un jāpasargā. Tas vedīs pie stipras ģimenes, kurā vienmēr varēs gūt atbalstu, prieku un drošības sajūtu,” komentējot pētījuma rezultātus, uzsver skolu psihologs Edmunds Vanags, kas specializējas bērnu un pusaudžu konsultēšanā.
Uzticēšanās citiem un gatavība palīdzēt vairo laimes sajūtu
Cilvēku savstarpējas sadarbības un uzticēšanās rādītāji ir būtiski indikatori, kas liecina par sabiedrības izaugsmi jeb sociālo kapitālu. Tāpēc bažas raisa fakts, ka Latvijas sabiedrībā ir novērojams saliedētības trūkums, jo joprojām dominē viensētnieku uzvedības principi, un tikai 24% cilvēku atzīst, ka kopumā spēj uzticēties citiem.
Tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto grūtā brīdī vienmēr vai bieži paļaujas uz radinieku atbalstu un tikai katrs trešais – uz savu draugu atbalstu grūtā brīdī. Turklāt tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi palīdzēt svešiniekiem ikdienišķās situācijās.
Pētījums apliecināja, ka aktīva līdzdarbošanās un piedalīšanās sabiedrības dzīvē, kas palīdz uzturēt ciešākas saites ar citiem cilvēkiem, veicina laimes veidošanos arī pašiem. Atvērti un sabiedriski aktīvi cilvēki ir dzīvespriecīgāki. Svarīgi, ka tie, kas sevi uzskata par laimīgiem, biežāk paļaujas uz citu cilvēku atbalstu, kā arī kopumā vairāk uzticas citiem cilvēkiem. Interesanti, ka laimīgie biežāk veic arī brīvprātīgo darbu. Uzticēšanās citiem un gatavība mesties palīgā iet roku rokā ar gandarījumu un laimes sajūtu, apliecina “Amigo laimes indekss”.
“Amigo laimes indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju laimes un ģimenes attiecību un tradīciju mērījums, kas tiek veikts “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” ietvaros. Pētījums veikts 2015. gada decembrī, un tajā tiešajās intervijās piedalījās 1000 iedzīvotāju, aptverot visus Latvijas reģionus.
