Lasīšanas laiks: 3 min
Vidzemes Augstskolas (ViA) asociētā profesore un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījuma institūta (HESPI) pētniece ir Latvijas nodaļas līdzautore grāmatai “Izaicinājumi Eiropas labklājības sistēmām”, ko 2016. gada februārī klajā laidusi izdevniecība Sringer. Grāmata sniedz plašu (863 lpp.) un strukturēto ieskatu gan mums tuvāko, gan attālāko, gan mazo, gan lielo valstu pieredzē sociālās politikas īstenošanā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Naura Kikuste, Vidzemes Augstskolas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Latvijas autores Feliciana Rajevska un Laura Romanovska savu sadaļu nosaukušas visai polemiski: “Latvija: ekonomiskās atveseļošanas veiksmes stāsta abas puses” (Latvia: Both Sides of the Economic Recovery Success Story). Tajā viņas analīze galvenos mūsu valsts sociālās politikas izaicinājumus: depopulāciju, darbaspēka aizplūšanu, stabili augstu nevienlīdzības līmeni un augstu t.s. “strādājošo trūcīgu” īpatsvaru, viszemāko veselības aprūpes finansējumu un neadekvātus sociālās palīdzības un sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērus. Sociālā krīze, pretstatā ekonomiskai un finansiālai krīzei, ir fundamentālāka. Ilgstošas krīzes īpatnība ir tā, ka efekts saglabājas ilgu laiku pēc tam, kad ir likvidēts tās izraisītājs. Šis ir apstāklis, ko politiķiem vajadzētu paturēt prātā ne tikai pirmsvēlēšanu laikā.
Grāmata ‘’Challenges to European Welfare Systems” (“Izaicinājumi Eiropas labklājības sistēmām”) ir vairāku gadu lielā autoru kolektīva (59 eksperti) darbības rezultāts Minsteres Universitātes Politikas zinātnes institūta profesora Klausa Šuberta (Schubert) vadībā. Tā ir pirmā visaptveroša izaicinājumu analīze, ar kuriem saskaras Eiropas Savienības valstīs sociālās politikas jomā, sākot ar 2008. gadu. Galvenie no tiem ir: 1) finansiālā krīze; 2) demogrāfiskās izmaiņas; 3) kā atrast līdzsvaru starp krīzes izraisītiem riskiem un iespējām, ko paver krīze sociālās politikas laukā. Jāatzīmē, ka migrantu krīze grāmatas tapšanas laikā (2013-2014) vēl nebija darba kārtībā. Autori pārstāv visas ES dalībvalstis un kandidātvalstis. Rezumējot, galvenais secinājums – izaicinājumi visām valstīm ir līdzīgi un kopīgi. Taču ar to līdzība arī beidzas. Izaicinājumi tiek uztverti izteikti atšķirīgi katrā no valstīm, ievērojami atšķiras arī atbildes reakcijas, saplūšanas jeb konverģences trends nedarbojas. Valstu sociālās drošības sistēmu dažādība joprojām paliek par galveno faktoru, kas noteiks arī to attīstību nākotnē – secina grāmatas autori.
Pati Feliciana Rajevska norāda: “Sadarbība ar Minsteres Universitātes Politikas zinātnes institūtu man ir izveidojusies kopš 2006. gada, kad viņi gatavoja The Handbook of European Welfare Systems un uzrunāja mani kā Latvijas sociālās politikas eksperti. Mans raksts par Latvijas sociālo politiku kopš neatkarības atjaunošanas tika iekļauts gan vācu valodā izdotajā grāmatā 2008. gadā, gan tika pārstrādāts un iekļauts Routledge izdevniecības 2008. gada grāmatā The Handbook of European Welfare Systems.”
Feliciana Rajevska, domājot par grāmatas auditoriju, norāda: “Grāmatas iespējamā auditorija varētu būt augstskolu bibliotēkas, sociālās politikas pētnieki un politikas veidotāji.”
Grāmata pieejama: http://www.springer.com/in/book/9783319076799#aboutBook
