Lasīšanas laiks: 3 min
Par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem būs jārod kompromiss, norādījis Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, kurš vadīs darba grupu priekšlikumu izstrādei par pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu ierobežojumiem dalībai reklāmas tirgū un sabiedrības informēšanas pienākuma īstenošanu, informē aģentūra BNS.
“No vienas puses, Latvijā pašvaldību informatīvie izdevumi ieņem ļoti būtisku lomu vietējā un reģionālā līmeņa informatīvajā telpā. No otras puses, šie izdevumi var tikt izmantoti neatbilstoši valsts demokrātiskās iekārtas principiem un apdraud vai padara neiespējamu neatkarīgu mediju eksistenci vietējā tirgū,” saka Putnis.
Latvijā ir nostiprinājusies prakse, ka valsts un pašvaldību iestādes nodarbojas ar mediju satura finansēšanu un mediju komercdarbību. Tādā veidā tiek samazināti potenciālie ieņēmumi no reklāmas privātajiem reģionālajiem medijiem, kas jau tā sarūkošā reģionu iedzīvotāju skaita un citu tirgus tendenču dēļ piedzīvo auditorijas skaita lejupslīdi. Problēmu ir identificējuši arī reģionālo laikrakstu izdevēji un Latvijas Žurnālistu asociācija, pieprasot skaidru valsts politiku ar aizliegumu pašvaldībām izdot savus informatīvos izdevumus.
Konkurences padome iepriekš ir norādījusi, ka pašvaldību līdzdalība mediju tirgū varētu apdraudēt mediju ienākumu gūšanas iespējas un ilgtspēju, jo finansējums no pašvaldības budžeta tos nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos. Šādos bezmaksas izdevumos būtu publicējama pašvaldības iedzīvotājiem būtiska neitrāla informācija.
Latvijas Žurnālistu asociācija ir uzsvērusi, ka Latvijā ir vajadzīga patstāvīga, neatkarīga reģionālā prese, kurā strādā no politiskām partijām, vietējās pašvaldības un dažādām citām ietekmēm neatkarīgi žurnālisti. Domes priekšsēdētāja vai deputātu viedokļi, informācija par novada ievērojamiem cilvēkiem un vēsturi, sabiedriskām norisēm nav uzskatāma par tādu, ko likums pašvaldībai uzdotu par pienākumu apkopot un publicēt. Ja pašvaldība uzskata, ka šādas informācijas publicēšanai nepieciešams drukāts izdevums un nepietiek ar publicēšanu internetā, tas saucams par pašvaldības dokumentu publikāciju vai biļetenu.
“Ja pašvaldība uzskata, ka tās sociāli nenodrošinātie iedzīvotāji nevar atļauties iegādāties vietējo neatkarīgo presi un tāpēc tiem piegādājams bezmaksas izdevums, aicinām biļetenu piegādāt visiem bez maksas, bet atbalstīt vietējās preses abonēšanu sociāli nenodrošinātajiem iedzīvotājiem, lai viņi būtu apgādāti ar daudzveidīgu un neatkarīgu informāciju, kas ļauj izdarīt informētu izvēli vēlēšanās un viedokļa formulēšanā par pašvaldības darbu,” rosina asociācija.
No Latvijas Pašvaldību savienības saņemts viedoklis, ka, ņemot vērā pašvaldību izdevumu nozīmi vietējās demokrātijas veicināšanā, vēlme tos slēgt vai ierobežot ir vērtējams kā apdraudējums viedokļu dažādībai un demokrātijai.
Darba grupu vadīs Putnis. Līdzās Kultūras ministrijas pārstāvjiem darba grupā darbosies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Tieslietu, Ekonomikas un Aizsardzības ministrijas, Konkurences padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji. Nepieciešamos tiesību aktu grozījumu projektus darba grupā ir paredzēts izstrādāt līdz šā gada 20.jūnijam.
