Lasīšanas laiks: < 1 min
BK “ViA” basketbola sezona ir izskanējusi, taču neskatoties uz to, turpinām rubriku „Iepazīsti BK „ViA”. Šoreiz piedāvājam interviju ar BK „Vidzemes Augstskola” 21 gadu veco spēlētāju Jāni Kliestu (#4), kurā viņš atskatās uz divām pavadītām sezonām komandas sastāvā, ikdienas ritmu un iezīmē nākamās sezonas mērķus. Interviju sagatavoja kluba sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Mote.
BK “ViA” spēlē jau otro sezonu. Ar ko Tev atšķīrusies katra sezona?
Pirmajā sezonā, kā parasti, paiet laiks kamēr pie visa pierodi, kamēr iepazīsti, kāds ir treneris, kāda ir komanda, menedžments, kamēr iedzīvojies Valmierā. Varbūt tikai otrajā pusgadā tikai sāc vairāk aprast ar to visu. Šķiet, ka visiem pirmā sezona ir tāds kā adaptācijas process. Otrajā sezonā pilnīgi noteikti pie visa jau biju pieradis. Arī treneris no manis prasīja ko citu. Katrā ziņā, ir vieglāk.
Kā vērtē savu sniegumu šajā sezonā?
Katrā ziņā, labāku kā iepriekšējā sezonā, jo uz laukuma jūtos drošāk. Pagājušā sezonā varbūt spēlēju vairāk, bet liekas, ka mans pienesums komandai bija mazāks. Šosezon, ja neskaita brīžus, kad traumu dēļ vispār nevarēju pakustēties pa laukumu, tad, šķiet, ka šī sezona bija daudz produktīvāka.
Kā vērtē BK “ViA” šīs sezonas sniegumu Studentu basketbola līgā (SBL) un Latvijas basketbola 2.līgā (LBL2)?
SBL varētu vērtēt kā apmierinoši. Ne laba, ne slikta sezona, jo mērķis tika izpildīts – tikt Final Six. Taču, manuprāt, mēs varējām aizķerties un arī iegūt kādu medaļu. Varbūt ne finālā, bet trešo vietu noteikti.
LBL2 gribējās atkārtot pagājušā gada rezultātu: 5.- 8.vieta. Šogad čempionāts bija spēcīgāks un nedaudz līdzvērtīgāks, un diemžēl neizpildījām mērķi iekļūt labāko astoņu komandu vidū.
Kā izlēmi pievienoties BK “ViA”?
Kā jau visiem 12.klasē raisās visādas domas par ko mācīties. Es biju domājis mācīties Rīgā, taču vienā brīdī treneris Roberts ar menedžeri Miku atbrauca pie manis, izskaidroja visas iespējas un piedāvāja spēlēt šajā komandā. Tā kā Valmiera man arī bija zināma pilsēta, pēc ilgām pārdomām nosliecos par labu Valmierai.
Pastāsti par savām basketbola gaitām!
Ja nemaldos, tad basketbolu sāku spēlēt 3.klasē. Pirms tam jau savā nodabā visu laiku jau no mazotnes biju spēlējis. Sāku spēlēt Gulbenē pie trenera Jura Bašķera, taču 9.klasē es pārgāju spēlēt uz Alūksni. Gadu nospēlēju tur, pie sava tēva. 10. klasē bija piedāvājums spēlēt Valmierā. Tā nu es gadu mācījos šeit, Valmierā, taču 11.klasē gan basketbola, gan mācību gaitas turpināju Liepājā, jo iepriekšējais Gulbenes treneris piedāvāja tur spēlēt. Tad beigu beigās 12.klasi es atkal pavadīju trenējoties pie tēta Alūksnē un mācoties Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Pēc tam sekoja BK “ViA”.
Tu esi Vidzemes Augstskolas 2.kursa students. Ko izvēlējies studēt?
Studēju Komunikāciju un sabiedriskās attiecības. Es uzskatu sevi par komunikablu cilvēku, diez gan runātīgu, tāpēc likās, ka tas varētu būt tas, ko man patiktu darīt. Kā arī citi kursi nepiesaistīja manu uzmanību.
Kāds ir Tavs dienas ritms? Vai ir viegli apvienot skolu un treniņus?
Man nav bijis nekādu problēmu. Ja lekcija sākas 9:45, tad man nesagādā problēmas aiziet uz trenažieru zāli astoņos no rīta. Visu izdaru un eju uz skolu. Varbūt smagāk ir tad, kad skola ir visu dienu un vakarā ir paredzēta spēle, tad tu jūti, ka visu dienu ir kaut kas nodarīts, un pēc tam tu nevari basketbolam tā īsti pieslēgties.
Tā kā esi klubā jau divas sezonas, ko vari pateikt par pašu klubu, tā attīstību?
Pilnīgi noteikti var teikt, ka kluba infrastruktūra attīstās, jo, manuprāt, viss, kas notiek kluba iekšienē – dažādi pasākumi, ko klubs organizē, akcijas, dažādas lietas, kas notiek attiecībā ar treniņ darbu – viss progresē.
Kā tiec galā ar spēlētāju rotāciju sezonas sākumā?
Man liekas, ka sākums vienmēr ir tas grūtākais, jo ir daudz cilvēku, kas atkrīt, kam nepietiek rakstura. Par savu vietu ir jācīnās, ir jāpierāda sevi, ka tu esi vai neesi labāks par citiem.
Kas, Tavuprāt, ir tas, kas BK “ViA” pietrūkst. Vai nepieciešami kādi uzlabojumi?
Ja man būtu tas jāskatās no kāda trenera skata punkta, tad teiktu, ka mums pietrūkst spēlētāju garajā galā, kas varētu stabili rotēt.
Ar kuriem spēlētājiem no komandas Tev ir labākās attiecības laukumā, gan ārpus tā?
Laikam jau labāk saspēlēties laukumā ir ar tiem cilvēkiem, ar kuriem man ir labākās attiecības arī ārpus tā. Tie noteikti ir Normunds Lišiks (#22), Oto Grīnbergs (#10), Jānis Kliesmets (#7) un Alejandro Sanchez Sanchis (#5). Ar šiem cilvēkiem laikam ir vieglāk komunicēt. Nav arī tā, ka ar citiem ir sarežģīti, bet nu tā ir tā grupa ar ko ir vieglāk.
Kāda, Tavuprāt, ir komandas atmosfēra?
Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir krietni uzlabojies komandas mikro klimats. Varbūt tāpēc, ka ir kaut kāda kopēja ķīmija šiem visiem spēlētājiem. Šogad diez gan izmainījās sastāvs, mazliet saprotamies viens ar otru citādāk, kā arī Roberts vairs nav spēlējošais treneris, bet gan tikai treneris.
Kādi ir Tavi vasaras plāni?
Noteikti gribētu pastrādāt, nedaudz iekrāt naudu. Vēlos sadziedēt visas traumas, kas man ir lērums, lai varētu sākt gatavoties un nākamo sezonu sākt ar citu jaudu.
Ja es nebūtu basketbolists, es būtu..
Droši vien, ka kāda cita sporta veida pārstāvis. Es esmu universāls. Ja man nepadotos šis, tad gan jau padotos, kas cits.
Kāda ir Tava apņemšanās vai mērķis nākamajai sezonai?
1. Pārspēt šī gada sezonā sasniegto; (8-10.vieta, LBL2)
2. Ar BK “ViA” iekļūt labāko astoņu komandu vidū;
3. Skatīties, kāds būs darbs vasarā, kas notiks ar komandu, kādi cilvēki tiks piesaistīti un skatīties uz jau augstākām vietām, un varbūt iegūt kārotās medaļas.
