Valsts policija: Šī gada pirmo mēnešu statistika nerāda pozitīvu ainu

Lasīšanas laiks: 5 min

Šī gada pirmo piecu mēnešu statistika par vadītājiem reibumā un ceļu satiksmes negadījumos (CSN) cietušo un bojāgājušo skaitu nerāda pozitīvu ainu, tikšanās laikā ar medijiem otrdien, 17.jūnijā atzina Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.

“Situācija kopumā valstī nav laba un gada sākums to īpaši parādīja.

Negadījumu skaits nemazinās un bojāgājušo skaits paliek aptuveni iepriekšējo gadu līmenī.

Mēs tomēr vēlētos tiekties uz to, lai cietušo un bojāgājušo skaits mazinātos,” viņš norādīja atzīmējot, ka vienlīdz nemazinās arī to braucēju skaits, kuri pie automašīnas stūres sēžas reibumā.

Pēc I.Mitrošenko teiktā, braucēju skaits, kas sēžas pie stūres reibumā nemazinās.

“Katru nedēļu mēs reģistrējam vismaz 20 vadītājus, kas ir sēdušies pie stūres alkohola vai citu apreibinošo vielu reibumā.

To mēs redzam arī apskatot maksas stāvvietu, kur mašīnu skaits ir praktiski nemainīgs. Ir pat tādi gadījumi, kas pamanās būt pieķerti reibumā pie stūres vairakkārt vienas nedēļas laikā,” norādīja policijas pārstāvis.

Savukārt Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Jānis Lūks atzīmēja, ka salīdzinot statistiku šogad un pērn valstī kopumā, apmēram par 50% pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cilvēki ir gājuši bojā. Vidzemē šis rādītājs gan esot praktiski saglabājies pagājušā gada līmenī, “taču tas tik un tā neļauj atslābt, jo

joprojām līdz šim brīdim ir 99 negadījumi, kuros cietušas un bojāgājušas personas.

Bojāgājušo vidū ir gan pasažieri, gan vadītāji, gan gājēji. Arī jūnijs atnesis pārdomas, jo mēneša sākumā Pededzes upē iegāzās automašīna un netālu no tās pēcāk atrastas cilvēka mirstīgās atliekas. Tāpat Valmierā 6.jūnijā uz autoceļa “Smiltene-Valmiera” notriekts riteņbraucējs. Roku rokā ar visiem bojāgājušajiem ir arī vadītāji reibumā. Arī šis skaitlis ir nemainīgi liels,” pastāstīja J.Lūks.

Kā norādīja I.Mitrošenko: “Mēs nevaram tā droši pateikt un apgalvot,ka vienmēr vainīgs ir tikai alkohols, bet ar zināmu pārliecību tomēr varam teikt, ka lielākā daļa avāriju ir izraisītas reibumā.”

Kā pastāstīja J.Lūks, patlaban

60% līdz 70% no aizturētajiem vadītājiem reibumā ir konstatēts ļoti stiprs alkohola reibums, kas pārsniedz 1,5 promiles.

“Vēl nesen uz autoceļa “Rīga – Igaunijas robeža” vadītājs brauca ar 3,77 promilēm, kas šķiet pārsteidzoši un reizē biedējoši ne tikai par to, cik daudz šim vadītājam bija jāizdzer, bet arī par to, cik daudzus, līdz brīdim, kad tika aizturēts, viņš paguva apdraudēt,” atzīmēja J.Lūks. Pēc viņa teiktā, tendences rāda, ka

neskatoties uz lielajiem sodiem, kas ir 1200 eiro līdz 1400 eiro, vadītāja tiesību atņemšana uz četriem gadiem un administratīvais arests no desmit līdz 15 diennaktīm, vadītājus tas tik un tā neattur no sēšanās pie stūres alkohola reibumā.

I.Mitrošenko atzīmēja, ka tāpat bieži sastopams pārkāpums ir drošības jostu nelietošana. “Cilvēki uzskata, – ja viņi brauc tikai no mājām līdz veikalam, tad viņam josta nav vajadzīga, tāpēc, ja viņi tikai aizved bērnus līdz bērnudārzam, arī nelieto ne jostas ne sēdeklīšus. Jāatzīst, ka tas arī bijis par iemeslu vairākām traģiskām avārijām. Pagājušajā gadā šādā situācijā, kurā nelietoja bērnu sēdeklīti un nesprādzējās, gāja bojā bērns un viņa māte,” traģiskās noteikumu neievērošanas sekas raksturoja policijas pārstāvis. Pēc viņa teiktā,

šogad līdz jūnija vidum apturētajās automašīnās Vidzemē reģistrēti ap 120 vadītāji un 22 pasažieri, kuri nebija lietojuši drošības jostu.

I.Mitrošenko arī norādīja, ka “ne vienmēr tie, kas pārkāpj noteikumus, ir mazāk izglītotie vai tie, kuri nepārstāv inteliģenci. Bieži vien mēs sastopamies gan ar māksliniekiem, gan ar izglītotiem kultūras darbiniekiem, kuri, it kā, varētu domāt, saprot noteikumu, drošības un dzīvības nozīmi, bet tajā pašā laikā nekautrējas reibumā sēsties pie stūres.

Cilvēki neuztver, ka tā ir viņu pašu atbildība pret sevi.”

Pēc viņa teiktā, minētie un statistikā iekļautie ir vien tie gadījumi, kas, policistu darba vai cilvēku atbildīgas rīcības un ziņošanas rezultātā nonākuši policijas redzeslokā, taču vēl

daudzi gadījumi nav laikus apzināmi un novēršami bez iedzīvotāju līdzdalības,

tādēļ I.Mitrošenko aicināja sabiedrību būt atbildīgiem pret sevi un līdzcilvēkiem, ziņojot policijai, ja pamanīts kāds iereibis cilvēks, kurš sēžas pie stūres un gatavojas apdraudēt visus pārējos satiksmes dalībniekus. Arī J.Lūks atzīmēja, ka

sadarbošanās ar policiju un nepieļaušana, ka dzēris šoferis turpina dalību ceļa satiksmē, “kādam var nozīmēt izglābtu dzīvību un ne tikai savu, bet arī tuvāko un apkārtējo veselību un drošību.”

Salīdzinošā atskaite par vadītājiem reibumā 2013.gada un 2014.gada pirmajos piecos mēnešos: (Valsts policijas statistika)

Vidzemes reģiona pārvaldē gada pirmajos piecos mēnešos reģistrētie ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietušas vai bojā gājušas personas (Valsts policijas statistika):