Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 13.jūnijā plkst.13 Rūjienas novada domes zālē prezentēs pētniecisko darbu “Rūjienas vecās slimnīcas ēkas arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Rūjienas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Ieva Zemīte.
Arhitekte Kristīne Veinberga un celtniecības arheologs Juris Zviedrāns iepazīstinās ar ēkas būvvēsturi, fasāžu un interjeru apdari, ēkas vērtībām, funkcionalitāti un izmantošanas iespējām. Balstoties uz šo materiālu, tālāk varēs veidot ēkas dzīves koncepciju. Prezentācijā aicināti piedalīties visi interesenti un aktīvie iedzīvotāji.
Ieva Zemīte pastāstīja: “Prezentācijā pētījuma autori pastāstīs par to, ko viņi ir atklājuši. Šī informācija palīdzēs izlemt, ko darīt ar šo ēku.
Pateikt to, ka ēka ir jāsaglabā vai jānojauc, tās ir divas galējības. Var ēku sakopt, var nojaukt, var atstāt tikai daļu. Risinājumi ir dažādi. Neviens no viedokļiem nav mazāk svarīgs par citu.
Mana dziļākā sajūta ir tāda, ka šo ēku vajadzētu pārcelt uz citu vietu pilsētas centrā. Šī ideja nav unikāla. Piemēram, Zaigas Gailes veidotais komplekss Pārdaugavā tika radīts, pārceļot dažādas ēkas no citām pilsētas vietām.
Kamēr esam meklējumu posmā, ļoti svarīgi ir veidot zināšanu bāzi.
Lai pieņemtu lēmumu, kas balstīts nevis uz minimālām zināšanām un vizuālo novērtējumu, bet uz vispusīgu informāciju, Rūjienas novada pašvaldība īstenoja Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītu projektu, kura ietvaros speciālisti šajā pavasarī veica izpēti. Viņi noskaidroja ēkas tapšanas vēsturi un izpētīja arhitektoniskās īpatnības. Piemēram, kāds apmetums izmantots, kādas bijušas krāsnis un citi interjera elementi, vai šī ēka ir tipisks sava laika arhitektūras paraugs, vai ir kas unikāls.
Kā skaidroja I.Zemīte,
pētījuma prezentāciju var uzskatīt arī par neformālu sabiedrisko apspriešanu, kurā iedzīvotājiem būs iespēja paust savas domas par vēsturiskās ēkas likteni.
“Ir patīkami, ka arhitekti negāja tradicionālo ceļu, iesniedzot pētījuma rezultātus tikai rakstiski. Viņi bija gatavi pastāstīt par saviem secinājumiem gan darba pasūtītājam, gan visiem rūjieniešiem,” piebilda I.Zemīte.
Rūjienas vecās slimnīcas ēka pieder pašvaldībai.
Uzziņai
Rūjienas izstāžu zāles vadītājas Līgas Siliņas sagatavotais apraksts par Ūlas māju jeb Rūjienas veco slimnīcu vēsta:
“Ēkai pamatus liek 1904.gada maija pirmajās dienās. Māju lietošanā nodod 1907.gada septembra beigās.
Ēku ceļ būvuzņēmējs J.Baltiņš un būvdarbu vadītājs E.Judzis. Mājas īpašniecei Marijai Ūlai, dzimušai Reimanei, palīdz Pēterpils kavalērijas ģenerālmajors Rumjancevs. Īpašnieku lietošanā jaunuzceltais nams ir periodiski līdz pat 1918.gadam, jo pēc 1917.gada revolūcijas Ūlas paliek Pēterpilī un Rūjienā vairs neatgriežas.
Rūjienā kopš 1920.gada pastāvēja slimnīca, ko uzturēja Valmieras apriņķa valde ar 80% un Rūjienas pilsētas valde ar 20%. Sākot ar 1927.gada vasaru apriņķa valde pārtrauc pabalstu un slimnīca izbeidz savu darbību. Rūjienai un apkārtnei ar 15 000 iedzīvotājiem nav vairs nevienas sabiedriskās slimnīcas, un slimnieki jāved uz Valmieru, Valku vai Rīgu. Atzīstot slimnīcas atjaunošanu par nepieciešamu, pilsēta 1929.gada budžetā šim mērķim paredz 2400 latus un meklē telpas. Daļa inventāra palikusi no bijušās slimnīcas, pārējā iegādei pilsēta lūdz 4000 latu pabalstu no tautas Labklājības ministrijas. Sākotnēji 1929.gada rudenī uz vienu gadu par 50 latiem mēnesī slimnīcas vajadzībām tiek noslēgts līgums ar Ūla mantiniekiem un uzsākts ēkas remonts.
Rūjienas slimnīca savu darbību Ūla mantinieku mājā sāk 1930.gada 1.maijā.
Par slimnīcas direktoru ieceļ ķirurgu Dr. Hugo Bērziņu. Slimnīcas sētas māju izremontē un tur ierīko dzīvokļus māsām un apkopējām, slimnīcas virtuvi un veļas mazgātavu. Slimnīca aprīkota ar inventāru, iekārtots rentgena kabinets, kalnu saule un diatermija.
1935.gada 7.februārī Nikolaja Ūla mantinieku pilnvarnieks zvērināts advokāts A.Zēbergs lūdz paziņot, vai Rūjienas pilsētas valdei būtu interese iegūt ēku īpašumā, par ko jau vestas sarunas 1929.gadā. Valde pati nav ieinteresēta ēkas pirkšanā un ziņo par to Rūjienas un apkārtnes veselības aizsardzības savienībai.
1939.gadā Ūla mantinieki savu īpašumu par 13 000 latiem pārdod Rūjienas un apkārtnes veselības aizsardzības savienībai, kas nekavējoties uzsāk slimnīcas paplašināšanu. 1939.gadā iesāk un 1940. gadā jau pēc krievu ienākšanas pabeidz slimnīcas jaunā korpusa celtniecību.”
