Lasīšanas laiks: 3 min
Konservatīvi noskaņotie Latvijas iedzīvotāji, runājot par iespēju viendzimuma pāriem salaulāties vai reģistrēt savas attiecības, norāda, ka Satversmē laulība ir definēta kā savienība starp vīrieti un sievieti. Tomēr līdz šim 2015.gadā visā pasaulē pieņemtie lēmumi liecina, ka šāda laulības definīcija jau ir novecojusi.
Šogad ASV augstākā tiesa nobalsoja par to, ka visos štatos jāatļauj salaulāties viendzimuma pāriem, uz ko konservatīvākie štati atbildēja, meklējot veidus, kā apiet augstākās tiesas lēmumu. Piemēram, vairāki štati ļauj savu apgabalu ierēdņiem neizsniegt viendzimuma pāriem laulības apliecības, ja tas ir pretrunā ar ierēdņa reliģisko pārliecību. Vairāki apgabali Alabamas un viens Kentuki štatā pat gāja tik tālu, ka līdz jūlija beigām atteica izsniegt laulību apliecības kā homoseksuāliem, tā heteroseksuāliem pāriem (The Daily Beast; The Guardian).
Taču Latviju tieši ietekmē Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmums par to, ka Itālija ir pārkāpusi cilvēktiesības, liedzot viendzimuma pāriem laulāties vai citādi reģistrēt savas attiecības. Tātad, ja homoseksuāls pāris no Latvijas ar līdzīgu prasību vērstos ECT, tad tiesa varētu valstij uzlikt par pienākumu sniegt šādiem pāriem likuma priekšā reģistrēt savas attiecības.
Laulības kā savienības tikai starp vīrieti un sievieti koncepts ir apšaubīts jau krietni senāk. Pirmā valsts, kas sniedza viendzimuma pāriem iespēju likumīgi laulāties, bija Nīderlande, un tas notika 2001.gadā. Vēl senāk – jau 1989.gadā Dānija bija pirmā valsts, kas atzina viendzimuma pāru attiecības, ļaujot tās reģistrēt.
Pašlaik starp Eiropas Savienības dalībvalstīm tikai 9, tostarp arī Latvija, nepiedāvā reģistrēt partnerattiecības vai salaulāties viendzimuma pāriem. Katrā valstī, kur ir ieviesta partnerattiecību reģistrācija, ir sava izpratne par šo terminu un jēdziens visur nenodrošina vienādas tiesības. Tāpat partnerattiecību reģistrēšanas atļauja nebūt nenozīmē, ka valsts tiesiski atzīst attiecības starp homoseksuāliem pāriem.
Tāpat partnerattiecību kritiķi norāda, ka tās ir kā parastās laulības, bet īpaši homoseksuāļiem – tāpat kā parastas laulības, bet citādāk. Tādējādi tas nošķir šo grupu no pārējās sabiedrības un uzsver, ka geji un lesbietes kaut kādā mērā ir atšķirīgi nekā pārējie cilvēki. Tāpat partnerattiecību kritiķi norāda, ka šis princips var veicināt citādai seksuālai orientācijai piederošo diskrimināciju.
Tomēr pat tikai partnerattiecību reģistrācija nodrošina pārim iespēju sevi vai savas vēlmes pasargāt likuma priekšā. Piemēram, ja kāds no partneriem pēkšņi mirst, tad attiecību reģistrēšana varētu pasargāt otru no strīdiem ar ģimeni par mantas dalīšanu.
Protams, var dzīvot kopā arī bez paraksta oficiāla papīra apakšā vai gredzena pirkstā, neatkarīgi no seksuālās orientācijas. Galvenais attiecībās ir ne jau spēja radīt bērnus, kopīgs īpašums vai citu cilvēku vēlmes un uzskati par to, kā vajag, bet tas, ka ar otru cilvēku ir labi. Tik labi, ka esi ar mieru dalīt vannas istabu, gultu un paciest otra cilvēka neizbēgamās dīvainības.
Attiecību pierādīšana valsts vai baznīcas priekšā katra paša izvēle, taču iespēju to izdarīt un aizstāvēt savas attiecības šīs institūcijas priekšā būtu jāsniedz katram neatkarīgi no seksuālās orientācijas.
Galu galā, ja izglītoti un strādīgi cilvēki šī iemesla dēļ pamet valsti, tā ir jāatzīst par problēmu un jālabo.
