Lasīšanas laiks: 3 min
Skolotāju atalgojuma jaunais modelis valdībā varētu nonākt 11.augustā, trešdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem teica premjera pienākumu izpildītājs satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”).
Valdība iepriekš vairākkārt atlika modeļa izskatīšanu valdībā, jo bija jāprecizē tā finanšu ietekme un finansēšanas avoti. Jauno atalgojuma aprēķināšanas kārtību bija plānots ieviest no 2016.gada 1.janvāra valsts profesionālās vidusskolās un no 2016.gada 1.septembra – pašvaldību un privātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
Valsts budžetā gadā kopumā papildus ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro, bet 2016.gada četriem mēnešiem – 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pašreizējo pedagogu atalgojuma nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem.
Matīss informēja, ka šobrīd modelis tiek saskaņots starp iesaistītajām ministrijām, pašvaldībām un arī vairākām organizācijām, tostarp arodbiedrībām.
“Paredzēts, ka šo jautājumu varētu skatīt 11.augustā. Tad arī būtu jālemj par šī modeļa tālāko virzību. Šis jautājums ir aktuāls – darbi notiek, nav tā, ka tas ir nolikts plauktiņā un gaidām labākus laikus,” viņš akcentēja.
Premjera pienākumu izpildītājs norādīja, ka “ir ļoti svarīgi sabalansēt strukturālās reformas ar budžeta iespējām, lai no vienas puses nesamazinātos skolotāju esošais atalgojums un spētu nodrošināt adekvātu atalgojumu pret adekvātu audzēkņu skaitu”.
“Modelis tiek slīpēts un darbi notiek. Manuprāt, svarīgākais, lai modelis ir pēc iespējas noslīpētāks, saskaņotāks un tikai tad būtu jāvirzās uz valdību saskaņošanai,” viņš sacīja.
Vaicāts, vai būs iespējams rast nepieciešamo papildu finansējumu atalgojuma modeļa ieviešanai, Matīss atbildēja, ka tas būs valdības ziņā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.
“Par to būs jālemj, kad šo modeli jāsāk īstenot – vai tas būs nākamā gada sākums, vai pirmais septembris – tas viss ir jāskata budžeta kontekstā. Protams, ir jāskatās, kāds būs šis modelis. Tas, ka nevienam nesamazinās un daļai palielināsies atalgojums, nozīmē, ka tas prasīs papildu līdzekļus. Jautājums, ko un kad, ciki mēs varēsim atļauties,” pauda politiķis.
Jau vēstīja, ka Finanšu ministrijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka papildu valsts budžeta līdzekļi 2016.gadam nav plānoti. Valdība aprīlī apstiprināja to, ka 2016.gadā ir negatīva fiskālā telpa.
Ministrija norāda, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā ar nosacījumu, ka Izglītības un zinātnes ministrija to virza izskatīšanai valdībā.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja, ka pedagogu atalgojuma jaunā finansējuma modeļa ieviešanai nākamgad vajag papildu 10,5 miljonus eiro.
Šāda summa nepieciešama 2016.gada četriem mēnešiem, bet jau no 2017.gadā tam vajadzētu trīs reizes lielāku summu.
Seile atzina, ka viņas vadītās ministrijas rīcībā nepieciešamās summas nav, un viss atkarīgs no tā, vai, vērtējot nākamā gada valsts budžeta iespējas, finansējuma palielināšanai pedagogu algām piekritīs Finanšu ministrija.
Tāpat ministre pauda, ka pedagogu atalgojuma sistēmas jaunā modeļa ieviešana ir viņas vadītās ministrijas prioritāte.
IZM uzsver, ka jaunais modelis paredz skaidru un prognozējamu pedagogu atalgojuma sistēmu, un tas ir svarīgs nosacījums jaunu pedagogu piesaistei Latvijas izglītības nozarei un izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā – vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar vecākiem, darbs skolas attīstībā. Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un mazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.
Modeļa izstrādes laikā notikušas vairāk nekā 200 tikšanās darba grupās un diskusijas ar sociālajiem partneriem.
