Valmieras Ziņas

VUGD: Noslīkšanas galvenais iemesls ir šoks

Lasīšanas laiks: 6 min

Nav noslēpums, ka, atrodoties pie ūdens, par savu drošību jādomā visu gadu, taču drošības dienesti uzsver, ka tieši vasarā, kad siltajās dienās atpūtnieki veldzi dodas meklēt tuvākajās peldvietās, ir divkārt jādomā par savu drošību. Jau stāstīts, ka šovasar no Gaujas izvilkts noslīcis vīrietis un arī Burtnieka ezerā dzīvību zaudējis kāds makšķernieks.

Lai noskaidrotu, kas cilvēkiem būtu jāņem vērā, dodoties atpūsties pie ūdeņiem,  portāls “Valmieras Ziņas” sarunājās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valmieras reģiona brigādes inspektori Lieni Kaužēnu.

Kādas prioritātes VUGD darbā ir vasaras sezonā?

Visbiežāk tie ir glābšanas darbi. Bieži vien ir problēmas iekļūt mājoklī. Protams, problēmas ar mājdzīvniekiem. Sezonā ļoti izteiktas ir problēmas ar cilvēkiem, kas atrodas pie ūdeņiem.

Kas būtu jāņem vērā cilvēkiem, atrodoties pie ūdens?

Būtu jāievēro, ka, pirms lekt ūdenī, jāiekāpj ūdenī un jāpārliecinās, cik tas ir droši. Pie viena organisms pierastu pie temperatūru maiņas, kas ir starp gaisu, ūdeni un cilvēka organisma temperatūru. Nepeldēties alkohola reibumā, kas bieži vien mēdz būt par iemeslu šādiem nelaimes gadījumiem. Ieteicams peldēties arī atbilstošās vietās, tur, kur ir ierīkotas peldvietas.

Kādas kļūdas atpūtnieki pie ūdens pieļauj visbiežāk?

Mēs esam sakarsuši, pieskrienam pie ūdens – cik jauki ir ātri atveldzēties! Lecot iekšā, rodas šī temperatūru starpība starp gaisu, ūdeni un cilvēka temperatūru, un organismā iestājas šoka stāvoklis. Tas ir visbiežākais iemesls, kāpēc notiek slīkšanas gadījumi. Organisms nespēj tik strauji adaptēties pie jaunās temperatūras, un aizsargreakcija ir krampji vai bezsamaņa.

Vai tas, ka šogad ir vēsa vasara, kaut kā ietekmē to, ka cilvēki dodas atpūsties pie ūdens un cik daudz nelaimes tur notiek?

Neteikšu, ka vasara būtu vēsa. Šogad nav bijis izteikti ilgstošs karstums, bet ir vērojamas krasas temperatūru maiņas. Tad, kad temperatūra ir zemāka, tad nelaimes notiek mazāk, bet tad, kad temperatūra strauji ceļas uz augšu, tad tieši tajā momentā ir vislielākais risks gūt traumas.

Vai vecāki izglīto savus bērnus par to, kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?

Manuprāt, nē. Varētu teikt – 50 pret 50. Tie, kas neprot uzvesties, nenozīmē, ka viņiem vecāki nav stāstījuši. Viņi pietiekami labi nav izskaidrojuši, cik tas ir bīstami.

Bērns bieži vien zina, ka nedrīkst strauji doties iekšā ūdenī, bet viņam nav izskaidrots, kāpēc.

Bērni bieži vien paši uzskata, ka cilvēks slīkst, jo sarijas ūdeni. Netiek izskaidrots, ka ne jau tāpēc slīkst. Iemesls lielākoties ir krasā temperatūras maiņa un arī slikta fiziskā sagatavotība, pārpūle. Vispirms organismam ir šoka stāvoklis uztraukuma, pārpūles vai temperatūru starpības dēļ. Pēc tam ir slīkšana tāpēc, ka nenotiek kustība.

Vai bērnu zināšanu trūkums atspoguļojas arī ciparos?

Man šobrīd nav pieejami šādi dati, bet, manuprāt, vairāk ir problēmas ar pieaugušajiem.

Tātad pieaugušie arī to nezin?

Jā. Kā spilgts piemērs – kūlas ugunsgrēki. Kūlas ugunsgrēka laikā atrod mirušu cilvēku. Kā jūs domājat, no kā viņš ir nomiris? Vispirms viņš ierauga, ka ir kūlas ugunsgrēks. Viņš dodas to dzēst. Sāk dzēst, rodas uztraukums.

Lielākoties visiem viņiem no uztraukuma organismā iestājies šoks.

Vecāka gada gājuma cilvēkiem un arī jaunākiem, kuriem ir sirds slimības, ir vai nu infarkts, vai kādas citas sirds darbības problēmas. Tas ir cēlonis, kāpēc viņš nomirst. Pēc tam pats pēdējais ir saelpoties šos degšanas produktus – dūmus – un tad apstājas elpošana, un viss. Ja viņi tur ir palikuši un degšana turpinās, tad viņi ir tajā vietā tādi, kādus mēs viņus atrodam.

Neviens neiedomājas, ka tas notiek pārpūles dēļ. Cilvēkam, kurš nav fiziski sagatavots, dzēst ir ļoti smags fiziskais darbs.

Vai bieži ir negadījumi, kas notiek tādēļ, ka cilvēki ir alkohola reibumā?

Diemžēl, jā. VUGD šādu statistiku gan nevāc. VUGD vāc statistiku par izglābtajiem, tas ir, dzīvajiem un mirušajiem. Vēl ir atsevišķa statistika par bērniem. Tā ir citas iestādes kompetence, noskaidrot, vai viņš ir alkohola reibumā vai nē, bet pārsvarā šīs nelaimes notiek šī iemesla dēļ.

Līdzīgi varētu teikt, ka nelaimes ar bērniem notiek, jo vecāki nav izglītojuši un nav īstajā brīdī paskatījušies.

Jā, tās ir tās divas lietas. Kā jau iepriekš minēju, bērniem stāsta, bet viņi to neuztver. Vecāki varbūt kaut ko stāsta tā, starp citu, garām ejot vai uz veikalu ejot iepirkties. Pirms tam bērnam ir apsolīts, ka bērnam nopirks saldējumu, un mamma mēģina stāstīt, bet bērns jau domā tikai par to saldējumu. Kad vēlāk pārrunā, viņš atceras, ka kaut ko stāstīja kādā momentā. Vai arī bieži vien savos tuvākajos neieklausās – ai, ko atkal tā mamma tur stāsta.

Bieži vien no malas nāk cilvēks skaidrot pirms vasaras sezonas parunāt par drošību uz ūdeņiem, mežā un pļavā, kas ir VUGD redzeslokā, tad es redzu, ka tie bērni ar daudz lielāku interesi klausās nekā tad, kad viņiem vecāki stāsta.

Vai patiess ir princips – jo pieredzējušāks peldētājs, jo viņš ir pārdrošāks, jo lielāka iespēja, ka noslīks viņš nevis peldēt nepratējs?

Jā, bieži vien tas arī ir par iemeslu. Tāpēc mēs brīnāmies, ka sportisti noslīkst. Viņi ir ļoti pārliecināti par sevi. Tieši fiziski attīstītajiem, spēcīgajiem zūd šī piesardzība, kāpēc vajadzētu pārliecināties par vietu, kur viņi dodas peldēt, un pārvērtē spējas.

Vai ir notikuši kādi negadījumi, kas saistīti ar laivām un ūdenstransporta līdzekļiem?

Jā, gadās. Bet organizētos pasākumos negadījumu ir daudz mazāk. Nesaku, ka viņu nav, bet viņi ir daudz mazāk, jo šajos pasākumos laivotāji tiek instruēti.

Ja gadās nelaimes, tad tie ir gadījumi, kad nespēj novērtēt straumi. Valmierā ir Kazu krāces – kā pārkļūt tām pāri? Reizēm gadās, ka vējš maina virzienu, rodas straumes, viļņi, laiva maina savu virzienu. Tad cilvēkam rodas iekšēja panika. Tās rezultātā var laivu apgāzt. Bet šādi negadījumi vairāk gadās individuāliem ceļotājiem vai arī makšķerniekiem.

Kas šiem cilvēkiem būtu jāņem vērā?

Protams, pirmais ir glābšanas vestes. Laba lieta ir arī peldriņķis. Tās lietas, kas peld un turas virs ūdens. Arī tās pašas drēbes, kad tās ieliek slēgtos traukos. Ir redzēts, ka muciņās ieliek. Viņās nav liels smagums, un šī muca peld pa ūdens virsmu, ir arī iespēja tai pieķerties, ja kaut kas atgadās.

Tātad negadījumos cilvēki bieži vien ir aizmirsuši par tik vienkāršu lietu kā glābšanas veste?

Jā, aizmirst. Pirmkārt, tā traucē. Traucē airēt un nosauļoties. Bieži vien arī traucē, jo mašīnā trūkst vietas, kur paņemt viņu līdzi. Pēc tam arī laivā ir šis ierobežojums. Neaizdomājas, ka tomēr tas ir vajadzīgs.

Ko vēl cilvēki, braucot ar laivām, piemirst izdarīt?

Viņiem ir tā doma, ka ar mani nekas nenotiks, līdz ar to viņi aizmirst, ka vajag nodrošināties ar šo vesti. Vajag padomāt arī par kādu saziņas līdzekli. Nodrošināties ar, piemēram, mobilajiem telefoniem, kuri ir ielikti kaut kādos slēgtos traukos. Cilvēks var būt prātīgs, piesardzīgs, visu apsvērt un izdomāt. Viņš alkoholu nelieto un nav pārgalvīgs, bet, pieņemsim, laiva var uzdurties uz zem ūdens esoša aizlūzuša zara. Tātad pārdur laivu, tajā sāk tecēt ūdens, un tajā vietā krasts ir tālu. Ir cilvēki, kas paši teikuši, ka bijis ļoti labi, ka līdzi celofāna maisiņā bijis mobilais telefons un varēja nodot informāciju par to, kur viņi atrodas.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Vairāk par mums uzzināsi šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/personals VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS (reģ. Nr. 90000069281) izsludina konkursu uz Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļas galvenā nodokļu inspektora ierēdņa amatu (2 vakances uz nenoteiktu laiku un 1 vakance uz noteiktu laiku) Ar iespēju strādāt Valmierā, Madonā, Cēsīs, Balvos, Daugavpilī vai Rīgā. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes kompetencē ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pamatdarbības un atbalsta funkcijas īstenošana labprātīgas nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto obligāto maksājumu un tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu saistību izpildes, aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles, atbalsta un nodokļu parādu piedziņas jomā. Ja vēlies ieguldīt savas zināšanas un prasmes interesantā un dinamiskā vidē un ikdienā pildīt darba pienākumus, kas saistīti ar nodokļu maksātāju nesavlaicīgu norēķināšanu ar valsts budžetu, konkrētas situācijas analīzi un risinājumu piedāvāšanu, vienojoties ar parādnieku par parāda atmaksu, vai nodokļu parādu atgūšanas procesa uzsākšanu parādniekam, piesakies! Obligātās prasības: vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā (koledža) izglītība; zināšanas nodokļu normatīvajos aktos; atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām*; nevainojama reputācija. Ja Tev piemīt kāda no šādām īpašībām, mēs Tevi gaidām Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļā: esi nosvērts; patīk meklēt risinājumus; spēj sekot līdzi informācijai; proti analizēt informāciju; atbildīgi risini izveidojušos situāciju; saskati likumsakarības; strādā ar datoru un programmām; komunicē ar jebkuru personu. Tev ikdienā būs šādi pienākumi: jākomunicē ar nodokļu maksātājiem attālināti vai rakstiski; jārīko un jāpiedalās attālinātajās tikšanās ar nodokļu maksātājiem; jāgatavo pieprasījumi un rīkojumi nodokļu maksātājiem, iestādēm un organizācijām; jāstrādā ar informācijas sistēmām un jāiegūst informācija par nodokļu maksātāju; jāanalizē nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība; jāvērtē finanšu dokumenti, jāapkopo informācija un jāgatavo argumentēti lēmumu projekti; jāsadarbojas ar kolēģiem. Mēs piedāvājam: Stabilu atalgojumu, mēnešalga no 1130 līdz 1388 EUR (bruto), pārbaudes laikā līdz 1200 EUR, atkarībā no Tavas profesionālās pieredzes ilguma attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā;. Tev būs sociālās garantijas. Apdrošināšanas polisi. Brīvas papildus dienas (papildatvaļinājuma dienas). Iespēju strādāt mūsdienīgā darba vidē. Labas izaugsmes iespējas. Ieguldīt savas zināšanas un prasmes. Tavs darbs būs novērtēts no kolēģu un vadības puses. Ātri apgūt darba pienākumus. Teicamu kolektīvu. Elastīgu un ērtu darba laiku. Priekšrocības pretendentam ar: ˗ pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledža) izglītību ekonomikā vai komerczinībās un administrēšanā vai tiesību zinātnē. Ierēdņa dienesta vieta: Beātes iela 49, Valmiera; Raiņa iela 3, Madona; Kr.Valdemāra iela 2, Cēsis; Brīvības iela 81, Balvi; Rīgas iela 4/6, Daugavpils; Talejas iela 1, Rīga Pieteikuma vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae (CV)), izglītību apliecinoša dokumenta kopiju 20 dienu laikā no šī sludinājuma publicēšanas Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, vai uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Konkurss uz NNVP_2JPPAD_GNI_norādi pašvaldību_Vards_Uzvards”. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, lūdzam pievienot dokumentu par tās akadēmisko atzīšanu Latvijā. Piesakot savu kandidatūru vakantajam ierēdņa amatam, pretendents apliecina, ka atbilst likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.panta 1. un 2.punktu, informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Personas datu apstrādes pārzinis ir VID Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, tālr.+371 67122633; datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: datuaizsardziba@vid.gov.lv, tālr. +371 67122658, +371 67122660. Papildu informāciju par personas datu apstrādi un par atlases procesa privātuma politiku VID ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļās: Personas datu apstrāde VID un Atlases procesa privātuma politika. Jautājumos par amata pienākumiem zvani uz tālruņa numuru +371 67123733. Ja Tev ir neskaidrības par konkursu, zvani uz tālruņa numuru +371 67122633 vai uzdod savu jautājumu, rakstot uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Jautājums par konkursu”. *Šā panta pirmās daļas 4. punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku. Profesija: GALVENAIS NODOKĻU INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 49, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 3 Aktuāla līdz: 2025-07-28 Kontaktpersona: vid.konkursi@vid.gov.lv, 67122633

Mūsu partneri