Lasīšanas laiks: 2 min
Neviens nevēlas Grieķijas aiziešanu no eirozonas, lai arī panākt kompromisus būs samērā grūti, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs norādīja, ka patlaban vēl nav iestājusies nolemtības sajūta, ka referenduma rezultāti nozīmē automātisku Grieķijas aiziešanu no eirozonas. Tomēr šāda iespēja ir augstāka nekā pirms divām dienām.
“Cilvēku griba ir jārespektē vienmēr. Taču ir jārēķinās, ka mums eirozonā ir 18 citas valstis, kur arī jārespektē cilvēku griba. Taču nedrīkst aizmirst – ja mēs nepildām juridiski saistošos aktus, kurus paši esam pieņēmuši, skaidrs, ka nākotnē var rasties domino efekts arī citās valstīs, kurās ir atbalsta programmas,” komentējot Grieķijas referenduma rezultātus, teica ārlietu ministrs.
Rinkēvičs uzsvēra, ka šobrīd neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas. “Jāskatās arī plašākā kontekstā – nevis ekonomiskā, bet arī ģeopolitiskā kontekstā. Neviens nevēlas, ka Eiropas Savienības dienvidos būtu valsts, kas ir ekonomiski vāja un faktiski bankrotējusi, un kurā notiek sociālie nemieri. Kompromisa meklējumi būs, bet zināmi principi tiks ievēroti,” teica ārlietu ministrs.
Runājot par iespējamu jaunu palīdzības programmu Grieķijai, Rinkēvičs pauda, ka šobrīd vēl nav tādas situācijas, kurā būtu redzamas tās aprises un tādēļ nevajadzētu spekulēt par Latvijas dalību tajā. “Taču ir skaidrs, ka veidam kādā [to] iedomājas Grieķijas valdība – jūs mums atlaižat parādus un iedodat vēl pārdesmit miljardus – nevarēs piekrist neviena eirozonas valstīm, ieskaitot Latviju,” sacīja Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs atzina, ka ir rūpīgi jāseko līdzi tam, kā varētu notikt situācijas attīstība. Ja ekonomiskie sarežģījumi pārmetas drošības un ārējās politikas jomā, tas skars gan Eiropas Savienību, gan NATO. “Tad ir skaidrs, ka Grieķija sevi izolēs no visiem procesiem. Tas de facto nozīmēs, ka mums būs Eiropas Savienība un NATO mīnus viena valsts. Tāpēc es varētu pieļaut, ka varētu būt zināmas politiskas sekas un mēģinājumi kaut kādā veidā šķelt [Eiropas Savienību]. Tomēr es neredzu kādā veidā tas palīdzētu Grieķijai sarunās ar aizdevējiem,” skaidroja Rinkēvičs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Grieķijā svētdien notikušajā referendumā lielākā daļa balsotāju ir noraidījuši starptautisko aizdevēju priekšlikumus, liecina Iekšlietu ministrijas publiskotie provizoriskie rezultāti, kas iegūti pēc 50,11% balsu saskaitīšanas. Atbilstoši šiem rezultātiem pret ir nobalsojuši 61,21%, bet par – 38,79% referenduma dalībnieku.
