Lasīšanas laiks: 4 min
Pašā skaistākajā ziedēšanas laikā, jūnijā pēdējā nedēļā, savā zemē un citviet pasaulē augstu vērtētais Japānas pilsētā Kobē dzimušais fotogrāfs Takanao Tsuda atkal ir Latvijā, informē Inta Briede, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sabiedrisko attiecību speciāliste.
Pirmo reizi viņš Latvijā ciemojās pirms diviem gadiem, kad TAVA kopā ar mārketinga partneri Japānā “Foresight Marketing” rīkoja mediju vizīti. No šī brauciena Takanao Tsudam atmiņā joprojām palicis Kuldīgas vārds, un iespaidi toreiz Latvijā bijuši tik spilgti, ka gribējies atgriezties vēl.
“Latvijā cilvēki dzīvo ļoti ciešā saskarsmē ar dabu. Daudzviet citur pasaulē tā nav. Par šo tuvību man gribas pastāstīt savās fotogrāfijās,”
Takanao Tsuda skaidro savu ceļojuma nolūku.
Šajā reizē fotogrāfs ar TAVA un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu devās uz Vidzemi un apmeklēja tās vietas, kas tiek uzskatītas par svētām un glabā vērtīgas senatnes liecības.
“Mūsdienās cilvēki sarunājas savā starpā, cits ar citu. Pagātnē cilvēki sarunājās arī ar dabu un dzīvniekiem. Ir vietas, kur joprojām tā dara un pagātne aizvien vēl ir dzīva. Esam paraduši laiku dalīt – pagātne, tagadne, nākotne. Ja šo dalījumu noņemtu, mēs iegūtu gluži citu priekšstatu par laika plūdumu. Tieši tas mani saista, tieši to man gribētos parādīt savās fotogrāfijās.”
Agrā rīta stundā 26.jūnijā fotogrāfs devās uz pirmo apskates objektu – Zilokalnu, kas ir lielākā svētvieta Latvijā. Valmieras muzeja gide Liene Rokpelne iepazīstināja ar neparasto kalnu, kurš četru uguns āderu krustpunktā un kuram piemīt sevišķs enerģētisks spēks. Takanao Tsuda un viņa asistente Saori Azuma ar rakstāmo un bloknotu rokās klausījās ar milzīgu uzmanību, lai vēlāk, gides pavadīti, dotos apkārtnes mežā vēl pilnīgāk sajust šīs vietas diženumu.
Fotogrāfs izmantoja gan digitālo kameru, gan lietoja filmas. Objektīvi tika mainīti, bet viņa paša vērīgums, aizrautība un cītīgums palika. Ar divām Zilākalnam atvēlētajām stundām ir gandrīz par maz, lai fotogrāfs būtu apmierināts ar paveikto un sacītu, ka nu ir gana.
“Japānā nesen bija vulkāna izvirdums. Visiem vulkāniem mums ir vārdi. Cilvēki runā par tiem un spriež, kad atkal varētu būt nākamais izvirdums. Bet, ja vārdus noņemtu un paskatītos vairāk, mēs ieraudzītu ko daudz dziļāku un nozīmīgāku. Man gribas runāt par to,”
skaidroja fotogrāfs.
Pēc īsas maltītes tālie ciemiņi tika iepazīstināti ar Valmieru, kas ir īsta pērle gan dabas draugiem, jo te cita starpā ir daudz dižkoku, gan vēstures entuziastiem, gan citiem. Ciemiņi apskatīja Valmieras muzeja senās vēstures ekspozīciju, kā arī ilgi nespēja atstāt Elku saliņu. Uzmanību piesaistīja priedes ar dīvainajiem zariem. Vienu no tiem, līdzīgu zibens šautrai, Takanao Tsuda fotografēja pusstundu.
Dienas otrajā pusē ciemiņi strādāja Skaņākalna dabas parkā ar tikpat aizrautīgu centību. Velna ala, Skābuma baļļa – uz katra soļa brīnumainā daba vilināja tajā ielūkoties.
Vakariņas viesi baudīja “Valmiermuižā”, kur dalījās pozitīvajās sajūtās. Labi garšoja pasniegtā maltīte un patika vieta, kur tā tika baudīta. Fotogrāfs izteica atzinību par Latvijas tūrisma nozari, atzīstot, ka tā ir labi attīstīta.
Ciemiņi Latvijā darbosies vienu nedēļu, viņi apmeklēja arī Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus.
Takanao Tsuda fotogrāfijas papildina ar tekstu, par pamatu ņemot asistentes Saori Azumas piezīmes. Viņi tandēmā strādā jau sešus gadus. Takanao Tsuda stāsta, ka ceļojumos ik gadu pavada septiņus vai pat astoņus mēnešus, bet viņa ģimene pie tā esot pieradusi.
Daļu Latvijā uzņemto fotogrāfiju varēs aplūkot mākslinieka interneta vietnē. Daļu Takanao Tsuda izmantos lekcijās Osakas mākslas augstskolā, bet daļa būs vēl pašlaik tapšanas stadijā esošajā grāmatā par pasaules seno vēsturi.
“Nesen biju Marokā, kur cilvēki dzīvo kopā trijās paaudzēs. Vectēvs, tēvs un dēls – viņi visi pārvietojas, meklējot tuksnesī ūdenī vai ko citu izdzīvošanai nepieciešamo. Viņi ceļo, paļaudamies uz iztēli, iedomāto pasauli, jo bez tās iztikt nevar. Manuprāt, šī prasme ir ļoti svarīga, un mūsdienu pasaule to nedrīkstētu pazaudēt.”
Takanao Tsuda fotografē dabu kopš 2001.gada, un šobrīd viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem novatoriem šajā žanrā. Viņš ir izdevis vairākas grāmatas: “Kogi” (“Monde Books”), “Smoke Line” (“AKAAKA”), “Coming Closer” (“AKAAKA+hiromiyoshii”), “Storm Last Night” (“AKAAKA”) un citas. Jaunākā grāmata “Naga” (“limArt”) tapusi pēc ceļojuma uz Mjanmu.
