Pēdējā diena iesākās miglā – gan uz zemes, gan virs koku galotnēm, kāpjot Kornetu apkārtnes skatu torņos un pauguros.
Rīta stundā sanāca piebraukt pie Ziemeru muižas. Ārpuse neliecināja par neko īpašu, tomēr tiku uzaicināts apskatīt iekštelpas, kas aizrāva elpu. Patiesa senatnīguma garša bija sajūtama visās telpās. Saimnieki pēdējos gados iegulda daudz laika un naudas, lai attīstītu šo patiesi lielisko ēku. Vecās trepes, patafona čarkstošās skaņas, arkas un autentiskas mēbeles. Ko šādu noteikti nebiju gaidījis un patīkami bija arī, ka tiku pieņemts kā savējais un izvests cauri muižai ekskursijā, kaut arī nebiju pieteicies.
Kāpjot Kornetu apkārtnes pauguros satiku ļoti daudz mazas draugu un ģimeņu kompānijas, kas svētdienas dienā laiku pavada pie dabas. Ir tik patīkami redzēt, ka cilvēki atpūšas kopā pie dabas. Vienā no pauguriem atrodas arī Opekalna luterāņu baznīca, kas īpaša ar to, ka Latvijā atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa no visām baznīcām, jeb 235 metrus augstu.
Apmeklēju arī Apes pilsētu, kurā aug viens no pasaulē iespaidīgākajiem baltajiem vītoliem, kas man bija pārsteigums. Pabiju arī Gaujienā pie Jāzepa Vītola memoriālā muzeja un pie Zvārtavas pils. Un tad jau caur vēl vienu skatu torni atgriezos Valkā. Tas nozīmē, ka pieveikts pilns aplis apkārt Latvijai, braucot gar robežu.
Ja pieliekam klāt ceļu no un līdz Valmierai, tad kopumā pieveikti 2200 km.
Paldies visiem, kas sekoja līdzi manam braucienam, rīt būs kopsavilkuma video dziesmas formātā.
Paldies valmieraszinas.lv, kas publicēja katras dienas atskatu arī savā portālā.
Un lielum lielais paldies arī nekustamo īpašumu kompānijai “LVKV”, kas atbalstīja šo braucienu finansiāli.
Forši, ka izdodas tā paceļot apkārt. Paslēpot gan neaizbrauksi tagad. Un, ja tomēr, tad labāk apdrošini sevi. Pa ārstiem staigāt, un ne savā valstī, nav patīkamākā nodarbe, īpaši pa savu kabatu. Piedāvājumu ir daudz, bet šie varētu būt labi – https://www.manapolise.lv/nelaimes-gadijumu-apdrosinasana
Prieks, ka šai ceļojumā viss bija kārtībā.