Lasīšanas laiks: 4 min
Ar mērķi sekmēt Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas pratību, interneta veikals 220.lv Vispasaules Drošāka interneta dienā aicina pievērst uzmanību un turpmāk izvairīties no tipiskākajām kļūdām, kādas tiek pieļautas, iepērkoties on-line vidē. Izplatītāko kļūdu vidū ir nepārbaudītu interneta vietņu un nedrošu mobilo ierīču izmantošana.
Interneta veikals uzsver, ka kopumā iedzīvotāju zināšanas par drošu internetu uzlabojas. Arī patērētāju uzticība tiešsaistes veikaliem ir augsta – pērn rudenī RAIT veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 82% no 1000 aptaujātajiem, tiem uzticas. Tomēr vienlaikus būtiski ir sekot līdzi, lai ekspertu rekomendācijas par drošiem pirkumiem tiek ievērotas arī praksē.
Informē Kristīne Kalēja, 220.lv mārketinga vadītāja: “Mūsu novērojumi liecina, ka pircēji par jautājumiem, kuri skar drošus pirkumus internetā, pastiprināti sāk domāt vien tad, kad viņi paši vai tuva paziņa saskārusies ar negatīvu pieredzi. Nenoliedzami mūsu kā interneta veikala atbildība ir darīt visu, lai tiešsaistes tirdzniecība notiktu droši, tāpēc izmantojam starptautiski atzīto digitālās drošības sertifikātu SSL. Tas garantē, ka klientu dati netiek pārtverti vai izmainīti. Tomēr jāatceras, ka daļa atbildības gulstas arī uz paša interneta lietotāja pleciem, tāpēc būtiski ir runāt par iedzīvotāju interneta lietošanas pratību. Turklāt bieži vien drošs internets nozīmē elementāru pamata soļu ieviešanu ikdienā, kas neprasa papildus resursus.”
Apkopojot tipiskākās kļūdas, kādas tiek pieļautas, iepērkoties internetā, interneta veikals uzsver, ka ne vienmēr notiek pārbaude, vai lapa ir droša un, vai tā nav kopēta. Tāpat aizvien biežāk pirkumiem tiešsaistē tiek izmantotas dažādas mobilās ierīces, bet diemžēl ne visām tiek instalēti jaunākie drošības atjauninājumi. “Ļoti bieži labā darba kārtībā tiek uzturēta viena pamata ierīce, piemēram, dators, bet vienlaikus pirkumi tiek veikti gan no planšetēm, gan mobilajiem tālruņiem, kuriem antivīrusa un jaunāko drošības atjauninājumu programmas netiek instalētas regulāri,” uzsver K. Kalēja.
5 biežāk pieļautās kļūdas, iepērkoties tiešsaistē:
1.Nepārbauda, vai interneta lietotne ir droša
Interneta platformās, kurās plānojat atstāt savus personas datus, būtisks ir tā saucamais lapas datu pārraides un drošības protokols. Ja lapa sākas ar https:// vai tai ir ikona atslēgas formā, tas nozīmē, ka tiek izmantots drošības sertifikāts, kas šifrē datus un to tālāka izmantošana nav iespējama. Uzklikšķinot uz slēdzenes ikonas, iespējams redzēt informāciju par lietotnes drošības sertifikātiem.
2.Droša un ar savu unikālo paroli – tikai viena mobilā ierīce
Interneta lietotājiem ir jāmaina sava attieksme pret mobilo telefonu vai planšeti kā no datora atšķirīgāku ierīci. Uz visām mobilajām ierīcēm attiecas vieni un to paši drošības un aizsardzības pasākumi, kas nozīmē spēcīgas un drošas paroles (nevis “123123”), regulāri sistēmas un drošības atjauninājumi, antivīrusu instalēšana ierīču aizsardzībai. Jāņem vērā, ka ļaundari izmanto “tukšos caurumus” un, ja viena no ierīcēm, kura tiek izmantota pirkumiem interneta vidē, netiek atbilstoši aizsargāta, tai arī ir potenciāli lielāks risks.
3.Pārgalvīga datu nodošana trešajām pusēm
Ir jābūt iemeslam, kāpēc personu dati tiek nodoti trešajām personām, līdz ar to jāseko līdzi, kādos brīžos un kādam mērķim tiek sniegta sensitīva informācija. Jo īpaši uzmanīgam ir jābūt, redzot paziņojumus, ka tālākas darbības lietotnē iespējamas vien tad, ja tiek iesniegta bankas informācija. Ļoti bieži šī metode tiek izmantota arī tad, ja potenciālais upuris ir uzrunāts ar mērķi lūgt finansiālu palīdzību. Tas ir tipisks t.s. pikšķerēšanas gadījums, kuram nekādā gadījumā nevajag atsaukties.
4.Iepērkas “vienas akcijas” interneta veikalā
Diemžēl ļaundari izmanto pircēju lētticību, ar skaļām reklāmām piesaistot uzmanību viltus un nedrošām interneta lietotnēm. Vēl šī gada sākumā Latvijā vairāki pircēji tika apkrāpti, pasūtot preci internetā un veicot priekšapmaksu, bet preci tā arī nesaņemot. Ja tiek izdarīts pirkums jaunā interneta vietnē, rekomendējoši ir veikt piesardzības pasākumus, piemēram, novērtēt izmantoto drošības sertifikātu, ievākt atsauksmes par interneta veikalu, izpētīt pamata datus par kompāniju (vai ir kontaktinformācija, kāda ir preces atgriešanas politika u.tml.).
5.Nezina savas tiesības
Būtiski ir ņemt vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz internetā iegādātu preci atgriezt 14 dienu laikā, nepaskaidrojot preces atgriešanas iemeslu. Ja izvēlētā interneta lietotne to neievēro, tās darbību nevar uzskatīt par drošu un tā ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu.
