Valmieras Ziņas

1939. gada 23. augusts – diena, kas izmainīja pasauli

Lasīšanas laiks: 3 min

1939. gada 23. augustā Maskavā Padomju Savienība un Vācija parakstīja neuzbrukšanas līgumu. Līgumu, kas vēsturē iegājis kā “Molotova – Ribentropa pakts” vai “Staļina – Hitlera pakts”. Pēc iepriekš noslēgtā tirdzniecības līguma abas valstis noslēdza neuzbrukšanas līgumu uz desmit gadiem. Līguma noslēgšana bija pārsteigums praktiski visai pasaulei, jo vienojās divas ideoloģiski naidīgas valstis, vienojās divi diktatori. Interesanti, ka 1939. gada augustā PSRS un Vācijai nebija kopējas sauszemes robežas, tātad tās, neiebrūkot kādā citā valstī, viena otru militāri apdraudēt nevarēja. Nedaudz kariķējot – varam taču noslēgt neuzbrukšanas līgumu ar Venecuēlu! Vēsturiskās taisnības labad – sarunas sākās 23. augustā, bet līgumu parakstīja agri no rīta 24. augustā.

Neuzbrukšanas līgumam bija bēdīgi slavenie slepenie papildprotokoli, kuros abas totalitārās varas vienojās par “ietekmes sfēru” sadali Eiropā. Padomju ietekmes sfērā nonāca Somija, Igaunija, Latvija un Besarābija (mūsdienu Moldova), kā arī daļa Polijas. Vācija ieguva daļu Polijas un Lietuvu. Jāpiebilst, ka sākotnēji vācu puse robežu bija novilkusi pa Daugavu, sadalot Latviju. Staļins savukārt pieprasīja PSRS būtiski svarīgās Liepājas un Ventspils ostas. Šo problēmu atrisināja divu stundu laikā. Jau septembra beigās Vācija “iemainīja” Lietuvu pret papildus teritorijām Polijā. Turklāt formulējumi bija tik nekonkrēti, ka jēdzienu “ietekmes sfēras” katras varēja tulkot kā patīk. Ir lasīts, ka piesakot karu PSRS, Hitlers pārmetis Staļinam, ka tas pārkāpis noslēgto vienošanos, iekļaujot Baltijas valstis PSRS.

Molotova – Ribentropa pakts deva iespēju Vācijai 1939. gada 1. septembrī uzsākt plānoto uzbrukumu Polijai, izvairoties no kara divās frontēs. Septembra otrajā pusē Polijai uzbruka arī Padomju Savienība. Bija sācies Otrais Pasaules karš. Var jau runāt, ka pie kara izraisīšanās līdzvainīgas bija Francija un Lielbritānija, jo tās neko nedarīja, kad bija iespējams Hitleru “nolikt pie vietas”. Var runāt, ka vainīga bija ASV, kura piekopa neitralitātes politiku un īpaši neuztraucās par Eiropas lietām. Tomēr galvenās kara izraisītājas bija PSRS un Vācija. Tieši tādēļ savulaik Padomju Savienība neatzina slepeno papildprotokolu esamību, tieši tādēļ mūsdienu Krievija visiem spēkiem mēģina attaisnot Staļina un Hitlera vienošanos. Citādi taču iznāk, ka paši vainīgi pie kara, kas vēlāk paredzami sākās abu “draugu” starpā un padomju pusei prasīja vairāk nekā 25 miljonus dzīvību. Tā taču pilnīgi citādi izskatīsies būtiskākais sasniegums – uzvara karā.

Ar slepenām lietām bieži vien gadās neparedzētais. Slepenos papildprotokolus Vācijas sūtniecībā Maskavā pārfotografēja kāds vācu ierēdnis, kurš fotofilmiņu iemeta ASV sūtniecības pastkastē. Amerikāņi protokolu saturu visticamāk uzzināja ātrāk, nekā Hitlers ieraudzīja to oriģinālu. Informācija par neuzbrukšanas līgumu un papildprotokoliem ātri vien nonāca pasaules lielāko laikrakstu slejās. Bija skaidrs, ka kārtējo reizi lielvaras iztirgoja mazo valstu neatkarību. Var tikai apbrīnot tā laika Latvijas ārpolitikas dienesta darbiniekus, kuri centās uzzināt līguma detaļas no Vācijas un PSRS sūtņiem. Lai paredzētu to atbildes, nav jābūt gaišreģim.

Mūsdienās daudz runā par tā saukto mediju pratību – spēju atlasīt viltus ziņas no patiesības. Arī tālajā 1939. gadā bija iespējams pilnīgi legāli iegūt apliecinājumu slepeno papildprotokolu esamībai. Pēc Polijas sakāves gan Vācijas, gan PSRS armijas daļas atgāja no ieņemtajām teritorijām uz iepriekš nospraustajām robežām. Vēlāk sekoja vācbaltiešu repatriācija no Baltijas valstīm. Bija skaidrs, kas notiks nedaudz vēlāk – “bāzu līgums”, okupācija un aneksija. Visticamāk, ka no tā tolaik izvairīties nevarēja. Bet bija iespējams sakārtot visu tā, lai par tautas revolūciju un brīvprātīgu pievienošanos “lielajam kaimiņam” mūsdienās nerunātu. To neaizmirsīsim!

No vēstures var un vajag mācīties. Tolaik Latvija bija pasludinājusi neitralitāti un ticēja noslēgtajiem līgumiem. Nācās vilties, turklāt pie varas esošie tautas viedokli neprasīja. Mūsdienās esam NATO dalībvalsts un ļoti ceram, ka vajadzības gadījumā tiksim aizsargāti. Ar piebildi – ja paši pildīsim savas saistības pret partneriem un aizsardzībai tērēsim paredzēto. Ja būsim savas valsts patrioti gan vārdos, gan darbos.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Vairāk par mums uzzināsi šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/personals VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS (reģ. Nr. 90000069281) izsludina konkursu uz Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļas galvenā nodokļu inspektora ierēdņa amatu (2 vakances uz nenoteiktu laiku un 1 vakance uz noteiktu laiku) Ar iespēju strādāt Valmierā, Madonā, Cēsīs, Balvos, Daugavpilī vai Rīgā. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes kompetencē ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pamatdarbības un atbalsta funkcijas īstenošana labprātīgas nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto obligāto maksājumu un tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu saistību izpildes, aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles, atbalsta un nodokļu parādu piedziņas jomā. Ja vēlies ieguldīt savas zināšanas un prasmes interesantā un dinamiskā vidē un ikdienā pildīt darba pienākumus, kas saistīti ar nodokļu maksātāju nesavlaicīgu norēķināšanu ar valsts budžetu, konkrētas situācijas analīzi un risinājumu piedāvāšanu, vienojoties ar parādnieku par parāda atmaksu, vai nodokļu parādu atgūšanas procesa uzsākšanu parādniekam, piesakies! Obligātās prasības: vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā (koledža) izglītība; zināšanas nodokļu normatīvajos aktos; atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām*; nevainojama reputācija. Ja Tev piemīt kāda no šādām īpašībām, mēs Tevi gaidām Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļā: esi nosvērts; patīk meklēt risinājumus; spēj sekot līdzi informācijai; proti analizēt informāciju; atbildīgi risini izveidojušos situāciju; saskati likumsakarības; strādā ar datoru un programmām; komunicē ar jebkuru personu. Tev ikdienā būs šādi pienākumi: jākomunicē ar nodokļu maksātājiem attālināti vai rakstiski; jārīko un jāpiedalās attālinātajās tikšanās ar nodokļu maksātājiem; jāgatavo pieprasījumi un rīkojumi nodokļu maksātājiem, iestādēm un organizācijām; jāstrādā ar informācijas sistēmām un jāiegūst informācija par nodokļu maksātāju; jāanalizē nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība; jāvērtē finanšu dokumenti, jāapkopo informācija un jāgatavo argumentēti lēmumu projekti; jāsadarbojas ar kolēģiem. Mēs piedāvājam: Stabilu atalgojumu, mēnešalga no 1130 līdz 1388 EUR (bruto), pārbaudes laikā līdz 1200 EUR, atkarībā no Tavas profesionālās pieredzes ilguma attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā;. Tev būs sociālās garantijas. Apdrošināšanas polisi. Brīvas papildus dienas (papildatvaļinājuma dienas). Iespēju strādāt mūsdienīgā darba vidē. Labas izaugsmes iespējas. Ieguldīt savas zināšanas un prasmes. Tavs darbs būs novērtēts no kolēģu un vadības puses. Ātri apgūt darba pienākumus. Teicamu kolektīvu. Elastīgu un ērtu darba laiku. Priekšrocības pretendentam ar: ˗ pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledža) izglītību ekonomikā vai komerczinībās un administrēšanā vai tiesību zinātnē. Ierēdņa dienesta vieta: Beātes iela 49, Valmiera; Raiņa iela 3, Madona; Kr.Valdemāra iela 2, Cēsis; Brīvības iela 81, Balvi; Rīgas iela 4/6, Daugavpils; Talejas iela 1, Rīga Pieteikuma vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae (CV)), izglītību apliecinoša dokumenta kopiju 20 dienu laikā no šī sludinājuma publicēšanas Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, vai uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Konkurss uz NNVP_2JPPAD_GNI_norādi pašvaldību_Vards_Uzvards”. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, lūdzam pievienot dokumentu par tās akadēmisko atzīšanu Latvijā. Piesakot savu kandidatūru vakantajam ierēdņa amatam, pretendents apliecina, ka atbilst likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.panta 1. un 2.punktu, informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Personas datu apstrādes pārzinis ir VID Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, tālr.+371 67122633; datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: datuaizsardziba@vid.gov.lv, tālr. +371 67122658, +371 67122660. Papildu informāciju par personas datu apstrādi un par atlases procesa privātuma politiku VID ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļās: Personas datu apstrāde VID un Atlases procesa privātuma politika. Jautājumos par amata pienākumiem zvani uz tālruņa numuru +371 67123733. Ja Tev ir neskaidrības par konkursu, zvani uz tālruņa numuru +371 67122633 vai uzdod savu jautājumu, rakstot uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Jautājums par konkursu”. *Šā panta pirmās daļas 4. punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku. Profesija: GALVENAIS NODOKĻU INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 49, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 3 Aktuāla līdz: 2025-07-28 Kontaktpersona: vid.konkursi@vid.gov.lv, 67122633

Mūsu partneri