Lasīšanas laiks: 4 min
Nenozvana modinātājs, nokavēts tramvajs, sastrēgumi – tie ir tipiskākie iemesli darba kavēšanai, un mēs ticam, ka kaut reizi ikviens no mums tos ir izmantojis savam attaisnojumam. Parasti kolēģi un priekšnieks saprot, ja nokavē pieklājīgās 15 minūtes, bet ir reizes, kad kavēt sanāk vairāk būtu tikai pieklājīgi savu kavēšanos attaisnot ar pamatotu iemeslu.
Mēs lūdzām mūsu sociālo tīklu sekotājus dalīties savā pieredzē par darba kavēšanu un tā iemesliem. Lūk, populārākās atbildes.
Standarta iemesli
Bieži vien kavēšanas iemesli ir diezgan paredzami un visiem zināmi. Apkopojām piecus populārākos:
1. Aizgulēšanās – nenozvana modinātāja zvans, pa nakti izlādējies telefons, modinātāja nedzirdēšana. Piekritīsi, ka mums katram noteikti tā ir gadījies vismaz vienu reizi.
2. Sastrēgums – pilsētas satiksme ir neparedzama. Ik rītu kāds no kolēģiem mēdz kavēt darbu, jo iekļuvis sastrēgumos ceļu remontdarbu vai kādas avārijas dēļ.
3. Ārsta apmeklējums – ziemas sezonā, kad no baciļiem un vīrusiem izvairīties ir praktiski neiespējami, sanāk saslimt pašiem vai saslimt bērniem. Ārsta apmeklējums šādos gadījumos ir neizbēgams. Darba kavēšana diemžēl arī.
4. Ķibeles ar auto – nekas nav mūžīgs, un dažkārt arī mūsu uzticamie ceļa pavadoņi saplīst visnepiemērotākajos brīžos.
5. Bērni – jāved bērns uz skolu, gribas no rīta ilgāku laiku pavadīt ar bērnu, dažādi bērnu rīta niķi. Katrs vecāks nudien pazīst visas šīs situācijas.
Neparastie iemesli
Ik pa laikam no kolēģiem saņemam arī kādu interesantāku e-pastu ar stāstu par to, kāpēc tiek kavēts darbs. Nolēmām padalīties ar neparastākajiem stāstiem, kāpēc sanācis nokavēt darbu:
1. Kādu rītu palīdzēju pensionārei atrast sabiedriskā transporta pieturu.
2. Reiz kavēju darbu, jo glābu kaiju. Gāju uz darbu un ieraudzīju, ka kaija nelido, bet skrien pa ceļa braucamo daļu. Tas likās aizdomīgi, tāpēc devos kaiju glābt. Sākumā mēģināju to noķert, lai konstatētu problēmu, bet mirkli vēlāk izsaucu veterināru, lai glābj putnu. Atbrauca veterinārārsti un putnu paņēma savā apgādībā. Diemžēl vēlāk uzzināju, ka putnu tomēr izglābt neizdevās.
3. Ja strādā maiņu darbu, var gadīties arī šādi! “Manai mammai ir gadījies aizmirst, ka vispār ir jāiet uz darbu (strādā maiņu darbu slimnīcā – ik pēc +/- 3 diennaktīm). Vienkārši sajauca datumus un, protams, pēc kolēģes zvana (tās, kuru bija jānomaina) pa galvu pa kaklu skrēja uz darbu. Vienreiz viņai gadījās pretēji: sajauca datumus un atnāca uz darbu tad, kad viņai nebija jābūt uz dežūru.”
4. Kāds amizantāks stāsts par ķibelēm ar auto. “Ārā ziema. Īsta ziema. -25 grādi. Braucu korķī pāri Vanšu tiltam un jūtu, ka auto sāk vilkt uz vienu pusi. Apstājos, izkāpju, paskatos – priekšējā riepa caura. Tajā iedūrušās šķēres (kur ellē ratā uz Vanšu tilta jāmētājas šķērēm!?!)! Tā nu es ar zili pārsalušām rokām skrūvēju nost cauro riepu un liku virsū rezerves riteni. Pārējie braucēji “dikti laipni” būdami sabrauca manu avārijas trīsstūri, gandrīz iesita man ar spoguli par galvu, kamēr skrūvēju riteni. Rezultātā darbā ierados ar stundas nokavēšanos un atlikušo dienu klabināju klaviatūru ar pārsalušiem un sāpošiem pirkstiem.”
5. Reiz saņēmu ziņu no kolēģa, kas rakstīja: “Šodien nebūšu. Palīdzu vectēvam krāmēt malku.”
6. Un nobeigumā kāds lakonisks un pikants iemesls – nodošanās mīlas priekiem.
Melot vai nemelot par kavēšanas iemesliem?
Mēs esam cilvēki un visi dažkārt kļūdāmies. Kā saka, nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Bet, ja kavējies – esi atklāts! Aizgulējies, aizmirsi uzlikt modinātāju, bērnu niķu dēļ nokavēji savu ierasto rīta transportu – esi atklāts! Godīgums ir tas, ko uzņēmuma vadītājs novērtēs. Ja samelosi – radīsi slikti iespaidu, un darba devējs tev vairs neuzticēsies.
Atvainošanās ir laba lieta, ar ko sākt rītu pēc tam, kad esi nokavējis darbu. Atzīsti, ka rādi sliktu piemēru un tas negatīvi ietekmē komandu un ka darīsi visu, lai tas nekļūtu par ieradumu. Tas ir labāk nekā izgāzt gūzmu ar attaisnojumiem.
Starp citu – hroniska kavēšana var atstāt sliktu iespaidu uz karjeru.
Vai kavēšanas iemeslam ir kāda nozīme?
Kā jau noskaidrots – iemesli kavēšanai var būt dažādi: sākot no aizgulēšanās un auto ķibelēm līdz palīdzēšanai pensionārei uz ielas, vai nodošanās mīlas priekiem. Svarīgi ir būt atklātam, nevis samelot šķietami nenozīmīga iemesla dēļ.
Vajadzētu fokusēties uz to, vai kavēšana nav hronisks process, kas var radīt sekas gan darbinieka karjerai, gan uzņēmumam kopumā.
“CV-Online” iesaka nekavēt darbu bez īpaša iemesla un būt atklātam, ja tomēr sanāk nokavēt kādu minūti no darba laika.
