Lasīšanas laiks: 3 min
Portāls “Valmieras Ziņas” jau vēstīja, ka iedzīvotāji savākuši 579 parakstus par Brenguļu – Trikātas ceļa asfaltēšanu. Arī Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis atzina iedzīvotāju sūdzības par pamatotām, vienlaikus norādot, ka valsts ceļu uzturēšana nav pašvaldības kompetencē, tādēļ paraksti kopā ar pavadvēstuli tika nosūtīti atbildīgajām valsts institūcijām – Satiksmes Ministrijai un VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Arī portāls “Valmieras Ziņas” vērsās VAS “Latvijas valsts ceļi”, lai noskaidrotu, vai un kad tiks asfaltēts Brenguļu – Trikātas ceļš.
Uzņēmuma komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova paskaidroja, ka
valsts autoceļu programmu izstrādāšana tiek veikta ņemot vērā autoceļu tehniskās apsekošanas rezultātus un satiksmes intensitātes uzskaites datus. Katru gadu tiek izvērtēti visi valsts autoceļi, bet programmā tiek iekļauti autoceļi ar sliktāku seguma stāvokli un lielāku satiksmes intensitāti, tādā veidā nodrošinot iespējami lielākam satiksmes dalībnieku skaitam labākus braukšanas apstākļus.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” speciālistu veiktais valsts vietējo autoceļu ar grants segumu tehniskā stāvokļa novērtējums 2016. gadā ir šāds:
|
Autoceļu ar grants segumu stāvokļa novērtējums |
Vietējie autoceļi, km |
Vietējie autoceļi, % |
|
|
Valstī |
Labs |
746 |
7 |
|
Apmierinošs |
5124 |
50 |
|
|
Slikts |
4385 |
43 |
|
|
Valmieras nodaļā |
Labs |
34 |
9 |
|
Apmierinošs |
135 |
35 |
|
|
Slikts |
218 |
56 |
|
2016. gadā valsts vietējā autoceļa V182 Cempi-Brenguļi-Trikāta-Vijciems grants seguma stāvoklis posmā km 6.90-15.80 novērtēts ar vērtējumu labs, bet satiksmes intensitāte šajā autoceļa posmā atbilstoši 2015. gada datiem ir 293 automašīnas diennaktī.
Valsts vietējā autoceļa V182 Cempi-Brenguļi-Trikāta-Vijciems posma km 6.90-15.80 būvniecības izmaksas (2016. gada vidējās būvniecības cenās), veicot autoceļa pārbūvi un izbūvējot asfaltbetona segumu, ir 6.6 miljoni eiro, bet, veicot autoceļa grants seguma pastiprināšanu, 650 tūkstoši eiro.
“Ņemot vērā, ka valsts vietējam autoceļam V182 Cempi-Brenguļi-Trikāta-Vijciems grants segums posmā km 6.90-15.80 ir labāks nekā lielākajai daļai valsts vietējo autoceļu, remontdarbi šajā autoceļa posmā pašlaik netiek plānoti,”
norādīja VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāve.
Līdz iespējai būtiski uzlabot valsts vietējā autoceļa V182 Cempi-Brenguļi-Trikāta-Vijciems posma km 6.90-15.80 grants seguma stāvokli tiks nodrošināta regulāra autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu izpilde atbilstoši noteiktajai C ikdienas uzturēšana klasei.
Iestājoties pavasara atkusnim, un daudziem grants ceļiem bija iestājies šķīdonis. Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem šobrīd jau daudzi ceļi ir pažuvuši, tāpēc to nestspēja uzlabojas uz daudzviet jau notiek greiderēšana.
Pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums un iestājas šķīdonis. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai pasargātu grants ceļus un nodrošinātu to, ka tie nesabojājas neatgriezeniski, tiek noteikti masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
Uzlabot grants ceļu stāvokli var tikai tad, kad ceļi apžūst un kļūst izturīgi. Pretējā gadījumā, uzbraucot uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa ar smago uzturēšanas tehniku, grants ceļu var sabojāt vēl vairāk.
No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru.
“Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Ņemot vērā to, ka pēdējo 25 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, bet Eiropas Savienības fondu līdzekļus ieguldīt vietējās nozīmes ceļu remontdarbos nedrīkst, liela daļa grants ceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī,”
skaidroja Anna Kononova.
Es *iss. Šitie Lupatas. Besy. Protams ka tikai divsimt cik tur auto d/n izbrauks. jo ceļa tur praktiski nav. Bus asvalts bus brauceji un nemekles apkartceļus.
dažviet vispar bail braukt. un Auto plēst, jo laba stāvoklī ceļi ir reti kur.
Tur jau taa lieta…. Tad arii grants celi ir jaauzpasee un malas beidzot jaasaved kaartiibaa ne tikai vidus jaaizdzen. Kamdēļ man jālauž mašīna? Un ne jau izklaidēties braucu, bet gan uz darbu ar 10km/h kad nebija mēnesi greiderēts un bija bedre pie bedres. A skati ejot kāda nauda jāizdod???
Tas vagas varetu būt dzilakas “noteikti kad kada ome sajauks so ceļu ar savu mazzdarzinu”???
Un ko tagad Cilda teiks?????
Trikātā zāli legalizēt nevajag,tur viss jau notiek?. Būtu labāk naudu,nevis parakstus vākuši. Valsts nevar savest kārtībā A klases ceļus / Vidzemes šoseja/. Tāpat bēdīgs stāvoklis ir ar citiem asfaltētajiem ceļiem. Kam ir ar ko braukt, pabrauciet Smiltene-Gulbene, vai Smiltene-Valka. Tas tuvākajā apkārtnē.
Pa to celu,kad brauc ar autobusu,autobus kustas kkur 30-40km/h, jo tada sajuta ka tas autobus tulin sabruks. Vajag stavet ar spainiti un kert skruves. Reali,detaldalas krit ara pa to celu,kaker vins kustas. Kpc asvaltet negrib,tpc ka nafig vajag. Eiropa vairs nedo naudu. Tgd,viniem vajag no savas makas maksat pa to. A par eiropas naudu,baigi atri visu taisija,bet ja nopietni,tik cik iznaks viss darbs pa celu,nav jau ista suma. Vini maitas zog!!!! Taka tgd Trikata pa to siltum trasi,pa eitopas naudu kkadu fignu skolai uzbuveja,atri un mekvalitativi. 5km plastmasas trubas nogrima trikatas ezera,un tagad apm 2 tonas ar glukolu izpluda pa ezeru. Nav ne zivis,pat peldeties nevar. Maitas!!!! Cakare cilvekus,zog naudu,tie lieli ciekuri sez,un tikai stuko ka zem sava dupsa pabazt vairak naudas. Nebus nekada cela. Valstim vnlg. Vini tikai prot sukt visu no cilvekiem,a kko labu izdarit,neko jau nevar.