Lasīšanas laiks: 2 min
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu mainīt savu kategorisko nostāju pret papildu bēgļu uzņemšanu, trešdien pēc ZZS Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem netieši apstiprināja tās vadītājs Augusts Brigmanis.
Viņš sacīja, ka viņam frakcija deleģējusi sazināties ar premjerministri Laimdotu Straujumu (“Vienotība”), lai lūgtu uzdot Ilzes Pētersones-Godmanes vadītajai darba grupai, kas strādā ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem, nekavējoši sniegt ziņojumu par visiem apstākļiem, kas saistīti ar patvēruma meklētāju izmitināšanu, integrēšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem.
ZZS vēlās, lai darba grupa ar tās secinājumiem ministrus iepazīstinātu ārkārtas koalīcijas sēdē ceturtdien, kas notiks pirms ārkārtas valdības sēdes.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izdevis rīkojumu valdībai sadarbībā ar pašvaldībām divu nedēļu laikā izstrādāt skaidru plānu bēgļu uzņemšanai.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.
Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.
Koalīcijā ietilpstošās partijas ZZS un NA pauž noraidošu pozīciju pret papildu bēgļu uzņemšanu. Pretējās domās ir koalīcijas valdošā partija “Vienotība”, kas atbalsta solidaritātes izrādīšanu citām ES dalībvalstsm, uzņemot papildu bēgļus.
Vienlaikus izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.
ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.
