Lasīšanas laiks: 3 min
Koalīcijā ietilpstošās partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA) neatbalstīs neviena papildus bēgļa uzņemšanu, uzsver partiju līderi.
Iepriekš valdība vienojās, ka labprātīgi uzņems 250 bēgļus. Savukārt trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Juners nāca klajā ar ierosinājumu par papildu bēgļu uzņemšanu. Saskaņā ar Junkera piedāvājumu, Latvijai vajadzētu uzņemt vēl papildu 526 bēgļus.
“Koalīcijā atbalsta šim jautājumam [par iespējamu papildu bēgļu uzņemšanu] nav,”
ceturtdien pēc Saeimas sēdes žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, paskaidrojot, ka to neatbalsta ne ZZS, ne NA.
Taujāts, vai papildu bēgļu uzņemšanas jautājums varētu sašķelt koalīciju, jo šāda nostāja nostāda premjerministri Laimdotu Straujumu (“Vienotība”) neērtā situācijā, Brigmanis sacīja, ka “tapēc viņa ir premjere un viņai ir jābrauc un jāskaidro esošā situācija Eiropas Savienībā (ES)”.
“Kapēc Latvija nevarētu aiziet un pateikt stingru vārdu, ka mēs negribam papildus bēgļus uzņemt, jo mums nav attiecīgas infrastruktūras. Ekonomiskā situācija ir tāda, ka nav iespējams šos bēgļus uzņemt,”
viņš atbildēja, piebilstot, ka neviens no bēgļiem nevēlas nonākt Latvijā.
Tāpat NA Saeimas frakcijas vadītājs un partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai BNS apstiprināja, ka arī NA nepiekritīs neviena papildus bēgļa uzņemšanai arī pēc brīvprātības principa.
Dzintars kritizēja Junkera piedāvājumu, norādot, ka tas apdraud ES stabilitāti un vienotību. “Ja viena kļūda izraisa problēmu, tad lielākais neprāts ir pieļaut to pašu kļūdu vēlreiz,” viņš teica.
Aģentūra BNS vēstīja, ka Saeima ceturtdien ar balsu vairākumu nodeva Nacionālās apvienības (NA) frakcijas rosinātos grozījumus Patvēruma likumā, kas paredzētu, ka bez Saeimas piekrišanas Latvija nevarētu uzņemt papildu bēgļus, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijām.
Likuma grozījumi paredz, ka Saeima pieņems lēmumus visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar tiem tieši vai netieši saistīti.
Tāpat Ministru kabinets būs tiesīgs pieņemt lēmumus par patvēruma meklētāju uzņemšanu tikai tajā apmērā, kādā to ir deleģējusi Saeima.
Brigmanis pauda cerību, ka šie likuma grozījumi attieksies arī uz jauno EK piedāvājumu bēgļu sadalei.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka Latvijas pozīcija neuzņemt vairāk bēgļu “sasien rokas” premjerministrei.
Viņš paskaidroja, atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos pausto, ka Višegradas valstu grupa, ko veido Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija, kā arī Lietuva un Igaunija piekrīt uzņemt vairāk bēgļu pēc brīvprātības principa, bet līdzīgi kā Latvija iebilst pret obligātajām kvotām patvēruma meklētāju sadalē.
“Mēs neesam gatavi pat brīvprātīgi pieņemt [papildu bēgļus]. Jāskatās, kā koalīcija risinās šo sarunu. Manuprāt, [pašreizējā Latvijas pozīcija] sasien rokas mūsu premjerei, un tas nozīmē, ka Latvija būtu vienīgā ES dalībvalsts, kas vispār atsakās papildināt palīdzību. Tam ir iekšējas sekas ES,” brīdināja deputāts.
Iepriekš bija plānots, ka Latvija uzņems 250 bēgļu, tostarp 200 no Itālijas un Grieķijas un vēl 50 no bēgļu nometnēm, kas ir ārpus ES, taču jaunais EK piedāvājums paredz Latvijai uzņemt papildu 526 bēgļus.
Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā, trešdien runā Eiropas Parlamentā paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers.
