Lasīšanas laiks: 4 min
Iestājoties aukstajam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir apkures iekārtu nepareiza lietošana, kā arī bojātu apkures ierīču lietošana, portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka katru gadu apmēram viens tūkstotis ugunsgrēku izceļas tieši apkures problēmu dēļ. Lielākais šādu ugunsgrēku skaita pieaugums ir vērojams gada sākumā un apkures sezonas beigu posmā, kad pieaug apkures iekārtu nolietojums, dūmvados izveidojas sodrēji un parādās to bojājumi. Statistika liecina, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, vismaz uz pusi ir pieaudzis šādos ugunsgrēkos bojā gājušo skaits.
VUGD atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Katru dienu ugunsdzēsēji glābēji vairākas reizes dodas dzēst dūmvados degošus sodrējus.
Aizvadītajā diennaktī reģistrēti pieci šādi ugunsgrēki. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis.
To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus. Bojātu skursteņu ekspluatācija ir bīstama.
Kā informēja V.Gribuste, apmēram puse no ar apkuri saistītiem ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Lielākā daļa no šiem ugunsgrēkiem ir notikusi tieši cietā kurināmā apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu rezultātā.
Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
Cietā kurināmā krāsns kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni, kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 centimetrus perpendikulāri kurtuves ailai un 70 centimetrus paralēli tai, norādīja V.Gribuste.
Kurināmie materiāli, kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos, ne tuvāk par 6 metriem no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām.
VUGD aicina iedzīvotājus šajā aukstajā laikā ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot vietējās apkures ierīces aizliegts:
- novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1.2 metriem;
- atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
- novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus
- kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
- vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
- izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
- tās pārkurināt.
Tā kā apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, dzīvojamās telpas ir nepieciešams aprīkot ar dūmu detektoriem, kas ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laicīgi izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.
Dūmu detektors ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Saprotams, ka ugunsdzēšamo aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka dūmu detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus. Jāatceras, ka dūmu detektori ir paredzēti lietošanai telpās. Uzstādīti ārā tie gaidīto efektu nedos.
Ja izcēlusies ugunsnelaime, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112.
