VTV: Valsts policija brīdina – turpinās telefonkrāpnieku zvani (2)

Turpinoties telefonkrāpnieku aktivitātei, Valsts policija vērš iedzīvotāju uzmanību uz aizdomīgu telefonzvanu saņemšanu. Šī brīža informācija policijā liecina, ka iedzīvotājiem izkrāpti vismaz 460 tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka tā ir kopējā summa, par kādu līdz šim saņemti iesniegumi policijā, iespējams, patiesais apmērs varētu būt lielāks. Valsts policija aicina ziņot par krāpniecības gadījumiem un tās mēģinājumiem, lai tādējādi iegūtu pilnīgāku informāciju.

Valsts policija sociālo mediju vietnē “Facebook” izplatījusi brīdinājumu un reizē arī atgādinājumu par telefonkrāpniekiem. Pēc lietotāju reakcijas un daudzajiem komentētājiem var spriest, ka krāpnieki joprojām ir aktīvi. Lielākoties gadījumi notikuši līdzīgi – zvana nepazīstams numurs, kas var būt reģistrēts dažādās valstīs, novēroti numuri no Latvijas, Lietuvas, Anglijas, Vācijas un citām valstīm. Zvanītājs sevi iepazīstina kā finanšu speciālistu vai brokeri un aicina investēt kādā interneta platformā. Zvanītājs runā krievu valodā, ir uzstājīgs un neatlaidīgs. Par šādiem gadījumiem gana plašā laika posmā var lasīt arī turpat Facebook komentāros:

“Man arī pirms pāris mēnešiem zvanīja. Ļoti uzstājīgs, “brauca augumā”, ka neatbildu krieviski, un, kad krieviski pateicu, ka mani neinteresē viņu piramīdas, sāka vēl vairāk trakot. Nobloķēju numuru. Kaut kādi dullie.”

“Vakardien zvanīja un mēģināja piedāvāt finanšu pakalpojumus, zvanītājs runāja krievu valodā.”

“Man arī vakar šis numurs zvanīja, bet nepacēlu. Tagad zināšu.”

“Man arī zvanīja, divi cilvēki, latviešu numuri, arī piedāvāja investēt, kad es viņiem pateicu, ka nē un viss, tie sāka uz manis bļaut! Neizturēju, noliku klausuli. Un tad atkal zvans no viņiem. Beigās ieliku to numuru “melnajā sarakstā” nu jau kādu laiku ir miers…”

“Pēdējoreiz, kad zvanīja, ar puisi vārdā Dmitrijs sarunājos… ilgi ilgi čalis neatstājās!!! Viņu pat netraucē tas, ka es sāku par viņu smieties un tā pa skarbo vilkt uz “zoba”, jo pieķēru muldēšanā jeb apgalvojumu nesakritībā! Pacietīgi šie darboņi, jo zvana man jau otro gadu laiku pa laikam!”

Tāpat ReTV redakcijai par šādiem gadījumiem stāsta iedzīvotāji. Lai arī televīzijas sastaptie skaidro, ka šādu krāpniecību upurus savā paziņu lokā nezina, tomēr aizdomīgos zvanus saņēmis ne viens vien.

Par tālāko krāpnieku rīcību stāsta policija, skaidrojot, ka gadījumā, ja zvana saņēmējs ir atsaucies piedāvājumam, zvanītājs aicina pāriet uz citām saziņas platformām – visbiežāk tas ir Skype vai WhatsApp. Pēc tam jau seko aicinājums investēt dažādās interneta platformās, solot iespēju nopelnīt. Kā skaidro Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks un Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs, iedzīvotāju sūdzības un iesniegumi ir saņemti arī Vidzemē, uzsākot vairākus kriminālprocesus:

“Mūsu teritorijā ir konstatēti gadījumi, kad iedzīvotāji ir vērsušies policijā ar iesniegumiem par tādām krāpšanām. Šobrīd kopumā tie varētu būt ap 10 tādiem kriminālprocesiem, kas mums atrodas izmeklēšanā.”

Jāpiemin, ka šie gadījumi, par kuriem ir sākti kriminālprocesi, jau ir tādi, kuros nauda tikusi investēta. Cilvēkiem, kas noticējuši iespējai nopelnīt, investējot interneta platformās vai pērkot un pārdodot akcijas, pēc pirmās finanšu ieguldīšanas sekojušas arī citas, aicinot ieguldīt vēl. Nereti tas noticis kriptovalūtā, visbiežāk – bitkoinos. Šādas naudas plūsmas uz nezināmām investīciju platformām ir pamanījušas arī bankas. Kā skaidro Swedbank krāpšanas riska novēršanas eksperts Henrijs Romans, banka šādos gadījumos cenšas ar iedzīvotāju runāt un informēt par iespējamajām negatīvajām sekām, tomēr ne vienmēr tas izdodas:

“Pagājušajā gadā bija tāds nepatīkams gadījums, ko mēs piefiksējām diezgan vēlu. Cilvēks bija investējis investīciju programmā jau 20 tūkstošus eiro. Pagājušajā gadā viņam piezvana, sakot, ka toreiz naudu viņš ir investējis, bet pazaudējis, tagad šo investīciju kompāniju ir pārņēmis cits īpašnieks, bet to ieguldīto naudu ir atguvuši, un tagad par nelielu, bet saprātīgu procentu šo naudu var dabūt atpakaļ. Cilvēks, protams, piekrīt, jo 20 tūkstoši ir gana liela nauda. Laika gaitā procenti sāk augt, parādās dažādas izmaksas.

Beigu beigās klients pie mums atnāca tad, ka viņš jau bija samaksājis krāpniekiem 150 tūkstošus. Mēs mēģinājām cilvēkam izskaidrot, ka tas, ko viņš dara, aiziet investīcijās krāpniekiem un viņš pats šo naudu atpakaļ nedabūs. Tas nepalīdzēja un beigās mēs konstatējām, ka finālā viņš ir samaksājis 180 tūkstošus, lai dabūtu atpakaļ 20 tūkstošus. Protams, nedabūja neko.”

Šādā gadījumā bankas iespējas naudu cilvēkam atgriezt būtībā nav vispār. Cilvēks ir nosacīti brīvprātīgi naudu pārskaitījis svešiem cilvēkiem, ieguldot neesošās investīciju platformās. Šajā gadījumā vienīgais risinājums – vērsties policijā. Tomēr arī policijā norāda, ka vēl nevar spriest, vai nauda tiks atgriezta:

“Tas ir komplicēts process, mēs uzreiz nezinām, kas tie par cilvēkiem. Viennozīmīgi skaidrs, ka tā ir organizēta personu grupa, kas darbojas no ārvalstīm. Tas viss notiek Eiropola līmenī, jo tā ir Eiropas problēma. Tā nav tikai Latvijas problēma un gan mūsu kaimiņvalstīs, gan tālākās Eiropas valstīs šī problēma ir identificēta un policija Eiropā strādā pie šīs lietas,” atzīst Kronbergs.

Vēl gan nav skaidrs, no kuras valsts šie krāpnieki darbojas. Tāpēc Valsts policija iesaka iedzīvotājiem būt uzmanīgiem, komunicējot ar nezināmiem cilvēkiem, un neiesaistīties aizdomīgās investīciju platformās. Drošākais veids, ja nu tomēr ir vēlme investēt – pārliecināties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā par to, vai noguldījumu platforma ir licencēta Latvijā.

Sižeta autori:

Ilanda Brežinska

Reinis Žagariņš

Vidzemes TV