Lasīšanas laiks: 4 min
Organizētās noziedzības “ķēde” nelegālo migrantu pārvietošanai caur Latviju sākas jau Vjetnamā, otrdien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē sacīja Valsts robežsardzes (VRS) kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Oskars Mileika.
Juridiskās komisijas deputāti otrdien konceptuāli pirms pirmā lasījuma atbalstīja “Vienotības” frakcijas deputātu rosinājumu paredzēt bargākus sodus par migrantu nelikumīgu pārvietošanu.
Mileika komisijas sēdē norādīja, ka robežsardze saskaras ar tendenci, ka organizētās noziedzības pārstāvji arvien vairāk iesaistās nelegālo migrantu pārvietošanas biznesā.
Viņš šo parādību skaidroja ar ģeopolitisko situāciju pasaulē. “Nelegālie migranti meklē ceļus uz Eiropas Savienību (ES). Tie pārsvarā ir Vjetnamas pilsoņi, kuri mēģina tikt uz Poliju, kur viņiem ir attīstība diaspora. Faktiski katrā gadījumā ir organizētās noziedzības pazīmes,” viņš teica.
Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks atklāja, ka nelegālās migrācijas “ķēdes sākums ir jau no pašas Vjetnamas, kā arī Maskavas”.
Viņš piebilda, ka 2014.gadā ierosināti 18.kriminālprocesi, bet šogad jau 28.kriminālprocesi. “Lai cīnītos ar šo parādību, vajadzētu lemt par stingrākiem sodiem,” pauda Mileika.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) komisijas sēdē norādīja, ka Tieslietu ministrija atbalsta sodu palielināšanas priekšlikumus. Viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams nodrošināt ciešāku sadarbību ar Poliju, lai veiksmīgāk apkarotu “organizētās noziedzības ķēdes”.
Grozījumi Krimināllikumā paredz bargākus sodus par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Likumprojekta autori norāda, ka kopš 2014.gada vidus būtiski mainījušās darbības jomas, kurās aktīvi iesaistās organizētā noziedzība.
“Mainoties ģeopolitiskai situācijai pasaulē, organizētās noziedzības pārstāvji maksimāli pievērsušies noziegumiem, kas saistīti ar migrantu nelikumīgu pārvietošanu pāri ES robežai. Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju gada laikā vairākas reizes palielinājies uz robežas aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits,” norāda viens no iniciatīvas autoriem, “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.
Šobrīd Krimināllikumā paredzētā kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai nav pietiekama un nenodrošina preventīvu šādu pārkāpumu novēršanu, pauž grozījumu autori.
“Arī Valsts robežsardze vērsusi uzmanību, ka noziedzīgie grupējumi, apzinoties pārkāpuma atbildības aspektus, noziegumus veic tā, lai, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, aizturēšanas gadījumā personu pārvietotājiem varētu piespriest minimālus kriminālsodus,” teikts anotācijā.
Krimināllikuma grozījumos par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja šādu pārkāpumu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai arī par vairāku personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai sodīt paredzēts ar brīvības atņemšanu no diviem gadiem līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Ja šādu pārkāpumu izdarījusi organizēta grupa vai ja tas izraisījis smagas sekas, vai arī par liela personu skaita nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, sodīt paredzēts ar brīvības atņemšanu no diviem gadiem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Taču, ja šādas darbības izraisījušas divu vai vairāku cilvēku nāvi, sods paredz brīvības atņemšanu no trim gadiem līdz piecpadsmit gadiem un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, paredz grozījumi.
Tāpat izstrādātie grozījumi paredz bargāk sodīt personas, kas robežpārkāpējus nodrošina ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Sods par šādu pārkāpumu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Savukārt, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām, sodīt paredzēts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
“Organizētā noziedzība rada būtisku apdraudējumu gan Latvijas, gan arī ES dalībvalstu iekšējai drošībai. Grozījumi Krimināllikumā izstrādāti ar mērķi sekmīgi apkarot organizēto noziedzību un novērst apdraudējumu sabiedrībai, par pārkāpumiem paredzot efektīvus, samērīgus un preventīvus sodus,” pauž grozījumu autori.
