Lasīšanas laiks: 3 min
“Lūkojoties atmiņās, gluži kā fotogrāfijās no pagātnes, mēs veramies sevī un ļoti skaidri redzam lietas, īpašības un izjūtas, kas raksturoja mūs brīdī, kad kāds nospieda pogu un uzplaiksnīja zibspuldze,” šādus vārdus pirms vairāk nekā 18 gadiem fondam rakstīja viens no pirmajiem stipendiātiem Mečislavs Maculēvičs. Tajā brīdī Mečislava dzīvē notika uzplaiksnījums – uzvara Latvijas ekonomikas olimpiādē un iegūta stipendija ceļazīmei studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Pagājis jau ilgs laiks un, pateicoties ziedotājiem, fonds ir spējis stipendijas piešķirt jau vairāk nekā 4000 jauniešu, to skaitā arī valmierietim Mečislavam Maculēvičam. Daudziem rodas jautājums, kas ir noticis ar pirmajiem stipendiātiem pēc studiju beigšanas – vai viņi atraduši darbu izvēlētajā profesijā un tiešām iegūtās zināšanas tiek liktas lietā Latvijā? Fondā veiksmes stāstu ir daudz un visi vienlīdz svarīgi. Tomēr pirmā stipendiāta Mečislava Maculēviča stāsts ir pirmais. Pirmais, kurš saņēma, pirmais, kurš deva un pirmais, kurš atgriezās.
Maculēviču ģimenē augstu tiek vērtētas zināšanas, kultūra un māksla, tādēļ puisi jau no bērnības ieskāva plašs interešu loks, kas sekmēja panākumus visos mācību priekšmetos. Tomēr uzvara Latvijas ekonomikas olimpiādē bija īpašs pavērsiens, lai satiktos ar Vītolu fondu un uzsāktu studijas. “Ja parakstot līgumu ar fondu es zināju, ka spēju pilnībā nodot sevi studijām, tad līgumam beidzoties es zināju, ka pateicoties Vītolu ģimenes atbalstam un ticībai man, es ieguvu lielisku izglītību un pamatu startam tālāk,” tā par stipendijas saņemšanas laiku saka Mečislavs.
Un tik tiešām, starta uzrāviens pēc Ekonomikas un biznesa administrācijas MBA grāda iegūšanas bija vērienīgs. Mečislavu uzaicināja strādāt uzņēmumā “Procter&Gamble”. Vairāku gadu garumā viņš ieņēma vadošus amatus personālvadībā, strādājot gan Eiropā, gan ASV.
Tomēr mīlestība pret dzimto zemi virzīja Mečislavu kopā ar sievu un trīs bērniem atgriezties Latvijā. Uzkrātā darba pieredze stratēģisko biznesa partnerattiecību jomā palīdzēja kļūt par personālvadības direktoru uzņēmumā “Rimi Baltic”. Vērojot Mečislava uzstāšanās konferencēs un Vītolu fonda rīkotajā seminārā “Ko Tev neiemāca skolas solā”, ir iespējams just profesionālas degsmes strāvojumu un prieku par darbu.
Un tomēr Mečislava stāsts ir īpašs ar viņa spēju būt īstajā vietā un īstajā laikā. Kad viņam bija tikai 24 gadi, tikai trīs gadus pēc augstskolas absolvēšanas, viņš veica pirmo ziedojumu Draugu stipendijai.
Šodien Mečislavs ir paveicis atkārtotu brīnumu – dibinājis savu Maculēviču ģimenes stipendiju – nepārprotami sniedzot atbildi uz jautājumu, kas tad ir noticis ar pirmajiem stipendiātiem pēc studiju beigšanas.
Mečislavs atzīst, ka šobrīd ir laimīgs, jo spēj iepriecināt citus: “Ir prieks spert nākamo soli fonda atbalstā, no Draugu stipendijas atbalsta pārejot uz atsevišķu mūsu ģimenes stipendiju. Vītolu fonds teju 20 gadus palīdz Latvijai un tās jauniešiem veidot gudrāku un spēcīgāku savu nākotni. Fonda dibinātāju un atbalstītāju piemērs ir arī maza daļiņa no manas sirdsapziņas, kas uz daudz ko, arī uz paša rīcību, aicina lūkoties citādi nekā pirms tam. Viens no Vītolu fonda moto ir «Finiša nav. Ir tikai starts». Lūkojoties nākotnē, es tiešām neredzu finišu – nespēju saskatīt finišu manai cieņai un pateicībai cilvēkiem, kas visu ir padarījuši iespējamu”.
Patiesībā viss ir tik vienkārši – tikai vajag mīlēt. Savu zemi. Cilvēkus. Savējos. Tos, kurus izdevies sastapt un kuru acīs arvien mirdzēs prieks un pateicība. Esam pateicīgi Mečislavam Maculēvičam par mīlestību pret Vītolu fondu, īstenojot vēlējumu: “Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem!”
